Būt mammai cietumā. Iļģuciema sarunas par bērnībā (ne)saņemto vecāku mīlestību

Divas mazas rociņas cenšas aizsniegt uz palodzes esošo Bārbijas māju. Actiņu pāris raugās mammas virzienā, lūdzot atbalstu iegūt kāroto rotaļlietu. Tāda šķietami ikdienišķa aina jebkurā ģimenē. Tikai apstākļi neierasti. Palodze ir pie cietuma loga. Bez restēm, lai bērniem neradītu aizdomas. Meitenīte ir trīs gadus un deviņus mēnešus veca. Tik precīzi mamma skaita, jo cietumā māte ar bērnu kopā var dzīvot līdz atvases četru gadu vecumam. Drīz otrās instances tiesa, drīz mamma lūgs pagarināt meitas uzturēšanos, drīz... Viņas visas cer un zina datumu, kad varēs lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu apmaiņā pret elektroniskās aproces nēsāšanu brīvībā. Trīs skaudri stāsti, kas izstāstīti Iļģuciema cietumā.

Ir trešdienas rīts, pulksten 9, kad portālam "Delfi" Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir saskaņots apciemojums cietuma Mātes un bērna nodaļā. Trīs ieslodzītās ir piekritušas sarunai par mātes un tēva mīlestību: vai pašas tādu saņēmušas bērnībā, kas noticis "pa ceļam", kad nonākušas aiz cietuma mūriem un dzeloņstieplēm, vai pašas sevi vērtē kā gana labas mammas, par cerībām un sapņiem, kad viņas izies pa cietuma vārtiem kā brīvas sievietes. Raksts veltīts Mātes dienai un ir vēl viens turpinājums stāstiem par ielu jauniešiem (divas manas sarunbiedres arīdzan bijušas "Origo" bērni).

Pēc ieslodzīto lūguma viņu īstos vārdus mainīsim. Bērni tomēr aug... Patlaban šajā cietuma nodaļā atrodas deviņas mammas un deviņi bērni – no zīdainīša līdz četru gadu vecumam. Pēc sarunām kopā ar cietuma pārstāvi un vairākām ieslodzītajām izejam pagalmā, kurā izveidots arī bērnu rotaļlaukums. Divas šūpoles vientuļi kustina vējiņš, dobēs pumpurus briedina tulpes, zaļo ogu krūmi, arī zemeņu dobīte jau sakuplojusi, un zālītē izstumti četri bērnu ratiņi, kuros saldu miedziņu čuč mazulīši. Turpat izskrienas "lielie" bērni, kuri vēl pirms mirkļa telpās skatījās multenītes. Viņi nav nosodīti. Viņiem dzīve tikai sākas. Viņiem vēl ir cerības to veidot citādu.

Larisa, 31 gadu veca trīs bērnu mamma no Liepājas/Jelgavas/Rīgas

Jāatzīst, ka Larisas stāsts "noliek uz pauzes" – kā bērns "mētāta" visur apkārt un 16 gadu vecumā notiesāta pirmo reizi uz astoņiem gadiem, un visu termiņu arī "nosēdējusi" cietumā. Tagad viņa ieslodzījumā nonākusi otrreiz, sarunas laikā vairākkārt spiesta valdīt asaras – jo nejūtas nevienam vajadzīga, nejūtas atbalstīta. Un viņā nav arī redzama izteikta apņēmība cietumā nekad neatgriezties. Var redzēt, ka viņa šaubās, vai spēs sevī atrast milzu spēku, lai vienatnē izkārpītos no dziļās bedres. Viņas vecākie bērni – sešus un četrus gadus veci – patlaban atrodas audžuģimenē, bet cietumā viņa ir kopā ar savu trīs mēnešus veco mazulīti, kurš mūsu sarunas laikā guļ ratiņos svaigā gaisā – cietuma pagalmā. Larisa arī aizved uz savu istabiņu – rāda, kā ar bēbīti dzīvo, un stāsta, cik stipri cenšas viņu mīlēt.