Uldis Strautmanis: Bērnudārzs, princeses un Vimbldona
Foto: AFP/Scanpix

Latvijas tenisam Vimbldona beigusies vienspēlēs tā īsti nesākusies. Pēc veiksmīgiem 2017. un 2018. gadiem Vimbldonā šoreiz neviens no Latvijas tenisistiem netika līdz trešajai kārtai vienspēlēs. Bet ne par to pārdomas tādā kā atvadu rakstā no Vimbldonas, šoreiz par attieksmi un sevis apzināšanos lielajā tenisā.

Teniss ir sava "mašinērija". Tur nav tā vieglākā dzīve. Mēs katrs esam izvēlējušies savu ceļu dzīvē, to ejam, bet tad ir arī jāpieņem godam šī ceļa pārbaudījumi. Arī likumi – gan nerakstītie, gan rakstītie.

Profesionālajā tenisā rīkotāji labi apzinās, ka tēls sabiedrības acīs ir svarīgākais, jo sabiedrība jau spriež par sacensībām, un tenisu spēlē sabiedrībai. Ja nebūs sabiedrības interese, nebūs sacensību. Tāpēc Vimbldonā gadu gaitā izstrādātas dažādas tradīcijas, strikti noteikumi (ne tikai medijiem, bet arī tenisistiem), kuri rada to burvīgo auru. Viena no atpazīstamības lietām ir tenisistu viedokļi par notiekošo. Galu galā, arī sportistu dzimtenē līdzjutēji vēlas dzirdēt viedokļus, kā sportisti vērtē savu startu.

Līdz šim nebija nācies runāt ar Ernestu Gulbi, bet bija dzirdētas tikai dažādas runas par viņa izgājieniem saistībā ar Latvijas masu medijiem karjeras sākumposmā. Žurnālistiem Ernests joprojām ir interesants, jo var pateikt sulīgi un tieši, ko viņš īstenībā – tas var patikt vai nepatikt – darījis laikam visu karjeru. Vimbldonā pēc zaudējuma Gulbis atnāca pie medijiem, aprunājās no sākuma angliski ar starptautiskajiem un tad ar portāla "Delfi" žurnālistu manā personā. Īstenībā viņš radīja labu iespaidu, un vismaz es nejutu kaut kādu augstprātību vai iedomību.

Anastasija Sevastova, iespējams, ir viena no atsaucīgākajām Latvijas sportistēm. Tāpēc man nebija mazāko šaubu, ka viņa pēc spēles atnāks runāties ar Latvijas žurnālistu. Gan pēc uzvaras, gan pēc zaudējuma, kas allaž sabiedrībā īpaši tiek novērtēts – ja sportists pēc neveiksmes ir godīgs, tas kotējas ļoti augstu.

Un tad ir vēl viens Latvijas sportists Vimbldonā – Jeļena Ostapenko. Īpašs gadījums Latvijas sportā komunikācijas ziņā un, man liekas, ka pārspēj visus līdzšinējos gadījumus. Saistībā ar Ostapenko prātā nāk epizode no filmas "Brat 2" ("Brālis 2"), kur galvenais varonis Danila Bagrovs ielauzās pie amerikāņu uzņēmēja, un sekoja dialogs par naudas nozīmi. Un beigās Bagrovs nosaka, ka ne jau naudā ir spēks, bet taisnībā – kuram ir taisnība, tas ir spēcīgāks.

Pēdējo mēnešu notikumiem ir arī priekšvēsture. 2016. gadā tobrīd uzlecošā tenisa zvaigzne Rio olimpiskajās spēlēs noignorēja Latvijas medijus (vairāki Latvijas žurnālisti viņu gaidīja apmēram trīs stundas) un tikai pēc LOK iesaistīšanās dažas dienas vēlāk aprunājās ar žurnālistiem kā tāda primadonna. Nevēlēšanās atbildēt uz neērtiem jautājumiem, sevis pozicionēšana un izrādīšana tikai tad, kad man gribas, gozēšanās starmešu gaismās tikai sev labvēlīgā veidā, gozēšanās sociālajos tīklos ar skaistām bildītēm utt. Tas vairāk pagaidām raksturo Ostapenko.

"Sniega bumba" lielākā ātrumā laikam sāka velties aprīlī, kad Ostapenko zaudēja Sevastovai Štutgartes turnīrā, pēc kā sociālajos tīklos cilvēki neslēpa sašutumu par Ostapenko attieksmi. Jāatzīst, ka pirms tam jau bija redzēti video no dažādiem turnīriem, kuros Ostapenko neskopojās ar vārdu izvēli gan treneriem, gan skatītājiem.

Tad sekoja neveiksme "Roland Garros" (starp citu, Ostapenko visos trijos "Grand Slam" turnīros šogad zaudējusi pirmajā kārtā), un pienāca kārta Vimbldonai. Pirms pašas Vimbldonas izdevums "Sporta Avīze" publicēja rakstu par Latvijas tenisistēm, kas, iespējams, sadusmoja vēl vairāk Ostapenko. Jau Vimbldonas laikā soctīklos tika nopludinātas dažas sarakstes ar Ostapenko vārdu, tad tenisistes PR konsultanti paziņoja par viņas "Instagram" konta uzlaušanu. Visādi sīkumi, kam nav nekādas saiknes tieši ar viņas spēli. Bet šīs lietas daudz ko skaidro.

Vimbldonas čempionāta pirmās kārtas mačs laikam bija spilgts Ostapenko raksturojums. Ostapenko saņēma no tiesneša aizrādījumu par rupjību teikšanu skatītājiem, pēc kā Latvijas tenisiste pārgāja uz krievu valodu – mātes vārdus varēja labi dzirdēt kortā nr.18 un droši vien vēl tālāk. Tajā pašā dienā Gulbis veltīja lamuvārdus Argentīnas tenisa līdzjutējiem, tomēr Gulbja izteicieni bija laipnības iemiesojums, salīdzinot ar Ostapenko dusmu izvirdumu. Ja tiesnesis saprastu krievu valodu, diskvalifikācija būtu neizbēgama un arī ievērojams naudas sods. Agresīvas dusmas (un nevis pārdzīvojumu par neveiksmi) varēja dzirdēt, kad viņa atstāja kortu.

Ievērojot noteikumus, pieteicu sarunu ar Ostapenko pēc spēles. Neizbrīnījos, kad pa rāciju mediju telpā dzirdēju teikumu, ka Ostapenko atteikusies runāt ar portālu "Delfi". Varbūt vajadzēja ierakstīt pieteikumā kādu ārzemju medija vārdu, tad droši vien atnāktu. Un ja Ostapenko kaut kad stāstīs, ka neatnāca, jo bija satriekta par zaudējumu, tad palūgšu neblefot – es esmu redzējis zaudējumu rūgtumu sportistu acīs. Te pat tuvumā tas nebija.

Mēģinājums Nr.2 sekoja ceturtdien, kad Ostapenko piedzīvoja zaudējumu sieviešu dubultspēlēs. Kolēģi jau smīkņāja par manu naivumu, bet Ostapenko atnāca. Neesmu bijis karaliskajā pieņemšanā, bet kaut kā tā sajutos. Ostapenko rīkotājiem izvirzīja nosacījumus, ka ar Latvijas žurnālistu runās tikai angliski un tikai Vimbldonas pārstāvju klātbūtnē. Sākotnēji viņa bija gatava sniegt komentāru tikai par dubultspēlēm, tomēr panācu, ka runā arī par vienspēlēm. Un saruna drīkstēja ilgt piecas minūtes. Vai kāds no sporta žurnālistikas lielajiem vaļiem vispār varētu nosaukt gadījumu, kad Latvijas žurnālistam ar Latvijas sportistu (kurš runā latviski) būtu jārunā angliski? Es te nerunāju par oficiālajām preses konferencēm ārpus Latvijas.

Salīdzinājumam – es mediju interviju telpā šajās dienās pavadīju daudzas stundas un ne reizi neviens no aicinātajiem tenisistiem neatteica intervijas un neizvirzīja līdzīgus nosacījumus. Neviens. Bija pat pretējs gadījums, jo viena no tenisistēm gaidīja kādas 10 minūtes, kamēr žurnālists beigs citu sarunu. Painteresējos, vai kāds tenisists vispār atteicis pieteiktās sarunas – rīkotāji teica, ka sportistiem ir tāda iespēja, bet konkrētus gadījumus nevarēja nosaukt. Piemēram, "US Open" un "Australian Open" uzvarētāja Naomi Osaka pēc zaudējuma pirmajā kārtā kādas stundas četras riņķoja pa mediju zonu, sniedzot komentārus. Venusa Viljamsa tāpat. Angelika Kerbere pēc zaudējuma – oficiālā preses konference, tad TV intervijas, tad individuālās intervijas. Labi, salīdzināsim ar kaimiņiem – Kaia Kaņepi pēc zaudējuma runājās ar Igaunijas kolēģiem, Ričards Bereņķis atnāca aprunāties ar mani. Bez jebkādiem nosacījumiem. Piemērus varētu saukt un saukt, bet Ostapenko līdzīgus gadījumus neatrast.

Ja Ostapenko iedomājas, ka var diktēt noteikumus un ir gandrīz vai pasaules naba komunikācijā ar Latvijas medijiem, tad es arī varu atļauties uzrakstīt savu viedokli. Ja Ostapenko nemainīs savu attieksmi elementārās lietās pret apkārtējiem, pret saviem treneriem, pret līdzjutējiem tribīnēs, pret citiem tenisistiem un tikai gribēs runāt tad, kad pati sadomās, tad viņa nesasniegs augstumus. Teniss nav tikai talants, tas talants ir arī jākopj. Šobrīd šim talantam trūkst mēslojuma.

Vēl viena Ostapenko rakstura īpašība spoži izpaudās ceturtdien dubultspēlēs. Viena no servēm trāpīja pretiniecei, kas ļāva Ostapenko un pāriniecei Veronikai Kudermetovai no Krievijas tikt pie punkta. Tas bija speciāli vai nespeciāli - to jau viņa atklāti neteiks. Ja nespeciāli, tad ir steidzami jāiet vairāk trenēties servju izpildīšana. Bet skumjākais šajā epizodē ir fakts, ka Ostapenko neatvainojās pretiniecei, bet tā vietā ar savu pāriniecei vēl nedaudz iezviedza par epizodi. Ļoti sportiska attieksme (pēdiņās, protams).

"Ja ir šāds bērnudārzs, ko es varu padarīt. Ja viņai ir kaut kādas pretenzijas, tad lai pienāk aprunāties, nevis kaut ko runā man aiz muguras. Man šis mačs ne ar ko neatšķīrās no citiem," sarunā ar "Sporta Avīzi" par Štutgartes turnīru teica Sevastova.

Man liekas, ka Sevastova kļūdās. Bērnudārzā bērni runā. Un bērnudārzā bērni runā diezgan tieši. Atšķirībā no Latvijas tenisa princeses.

Ceru, ka arī jūlija otrajā pusē, kad Ostapenko nāksies daiļi runāt Latvijas mediju priekšā pirms WTA turnīra "Baltic Open", preses konferencē viņa runās tikai angliski un tikai WTA pārstāvju klātbūtnē, lai kontrolētu jautājumus – to drīkst uzdot, bet to nedrīkst.

P.S. Zinu, ka būšu Ostapenko komandas melnajā sarakstā. Bet es tā jau sajutos Ostapenko treniņa laikā, jo šī tenisiste nebija priecīga ieraudzīt Latvijas žurnālistu Vimbldonā.

Source

DELFI Sports
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form