Ēdu – tātad esmu? Kāpēc mēs fotografējam ēdienu un ko tas par mums pastāsta

Viens no urbānajiem mītiem vēsta par cilvēku, kas restorānā pirms ēšanas nenofotografē savu maltīti. Skandāls! Viesmīlis ļoti noraizējies viņam jautā: "Vai kaut kas nebija kārtībā?" Pie tā, ka fotografējam savu ēdienu, esam tā pieraduši, ka gandrīz dīvaini šķiet to nedarīt. Kāpēc rodas vēlme dalīties sociālajos tīklos ar savas siermaizītes bildi vai iemīļotā restorāna skaistajiem salātiņiem ar garnelēm? Un ko par mums pasaka mūsu "ēdienu selfiji"? To, ka esam gardēži? Ka protam gatavot? Varbūt to, ka esam lielībnieki?

Liela daļa cilvēku teiktu – nav ne jausmas, kāpēc fotografēju savu šķīvi, vienkārši sagribējās! Ēdiena fotografēšana daudziem kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu. Ir gan arī viedoklis, ka milleniāļu paaudzes radītais lielais #foodporn – skaisto ēdienu bilžu – bums jau beidzies. Tagad ikviens, kuram ir mobilais telefons, var būt "ēdiena blogeris" – kuru vairs var pārsteigt tavas gastronomiskās spējas virtuvē vai smukie salātiņi kafejnīcā?

Taču ne jau tikai ar izsmalcināti skaistām vai dārga un īpaši eksotiska ēdiena bildēm dalāmies – publicējam arī dienišķās kotletes, aukstās zupas, piedegušos šašlikus, neperfektos kēksiņus, līdzņemamās kafijas, alus bundžas uz vasarnīcas galda, ķiršus saulrietā un citas lietas.