Festivāli ir daudz un dažādi, bet Talsu novadā dundadznieki nolēmuši godā celt vēsturisko mantojumu un popularizēt sklandrausi. Citi tos gan mēdz dēvēt par arī par dižraušiem, burkānraušiem jeb žograušiem. Šoreiz vairākus tūkstošus saldus, vēl saldākus un pat sāļus raušus bija izcepušas saimnieces un saimnieki no Talsu novada, Kuldīgas, Saldus, Alsungas un citām Kurzemes pilsētām.

Sklandraušu festivāls Dundagā tiek svinēts jau vairākus gadus, bet tieši pats sklandrausis šeit līdz šim visvairāk trūcis – iepriekš no pārdevēju rokām rauši pazuda tik ātri, ka daudzi apmeklētāji palika ar garu degunu. Visbeidzot šogad 15 saimnieces no visas Kurzemes izcepušas 3611 raušus. "Tik forši redzēt, ka tas ir mantojums, kas ir cienīts, iecienīts un baudīts. Ap to visu var būvēt vienus brīnišķīgus svētkus," saka Baiba Dūda, Dundagas Kultūras pils direktore.

Saprotot, ka sklandrauši svētkos ļoti pieprasīti, tos šoreiz cept uzdrošinājušies arī tie, kuri nekad to nav darījuši. Gan paši dundadznieki iesaistījuši radus un cepuši pusnakti, gan arī citi tirgotāji pirmo reizi tos iekļāvuši savā piedāvājumā. "Uztaisījām komandu mājās, kādas pāris nedēļas atpakaļ bija ātrais izmēģinājuma cepiens, vakar tad mēs mājās visi vairāk nekā simt sklandraušu sacepām. Un es cilvēkiem šeit varu pateikt, ka man ir saldākie rauši Dundagas tirgū šodien – cukurs nav žēlots," saka Raimonds Zviedriņš, tirgus dalībnieks no zemnieku saimniecības "Bandenieki".

Pie vairākām saimniecēm interesenti varēja apgūt sklandraušu cepšanu, un meistarklases aizpildījās ļoti ātri. Lībiešiem par sklandraušu gatavošanu īpašs teiciens. "Suņa darbs, kaķa ēdiens. Tātad – daudz darba jāiegulda, un tas rezultāts ir maziņš ēdiens. Bet nav jau tik maziņš – ir arī, ko nogaršot," uzsver Dženeta Marinska, brīvdienu māju "Ūši" saimniece.

Suņa darbu gan šoreiz saimnieces ar palīgiem izdarījušas iepriekš. Dārzeņi izvārīti, nomizoti un saveidoti masā. Dalībniekiem atliek gatavot mīklu, sajaukt masu, veidot pamatnītes, piepildīt un cept. Marinska: "Kaut gan izmantojam viena izmēra piegrieztni, katram iznāk cits izmērs, jo to maliņu var uzlocīt augstāku, zemāku. Ja ir zemāk, tad mazāk pildījuma, ja augstāk – tad vairāk. Bet citreiz varbūt par daudz pildījuma. Praktizējot katrs nonāk pie sava varianta."

Un bija acīmredzams, ka meistarklašu dalībnieki nevar sagaidīt, kad pašu ceptais rausis būs atdzisis. Dundagas Kultūras pils direktore Baiba Dūda: "Arī pat tie, kuri ir sklandraušu nīdēji, manā pieredzē kļūst par sklandraušu cienītājiem. Viņiem tikai ir jāatrod īstā saimniece, tā recepte, kas viņiem garšo, jo ir viena recepte, bet iznākums ir pārsteidzoši dažāds."

Reizi gadā svētkus Dundagā svin visas dienas garumā ar dažādām aktivitātēm, sklandraušu tēmai apspēlēts tiek itin viss. Tāpat kā tirgotājiem – no neēdamiem sklandraušiem līdz par burkānu zaptei. Tirgus dalībniece no Alsungas Laila Puķīte: "Iegāju ar spaini burkānu virtuvē un pa nakti iznācu laukā ar trīs dažādām zaptēm. Šobrīd ir jau 20."
Sklandraušu festivāla tradīciju Dundaga aizsāka pirms desmit gadiem, un šoreiz tas notika jau sesto reizi.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !