Foto: Shutterstock
Frī kartupeļu zeltainie stienīši, kuri tik labi garšo ātro uzkodu ēstuvēs, mājās gatavoti, reti kad izdodas tādi, kā cerēts – apkārt kraukšķīgi un ar mīkstu vidiņu. Tieši tāpēc nolēmu pārbaudīt divas populāras frī katupeļu gatavošanas metodes, lai noskaidrotu, kura no tām, manuprāt, ir labākā.

Lai pagatavotu frī kartupeļus, apbruņojos ar vajadzīgajiem piederumiem: pietiekami lielu katlu ar biezu dibenu, putu karoti, kartupeļiem, sāli, eļļu un papīra dvieļiem

Kartupeļus nomizoju (fritēšanai jāizvēlas šķirne, kurā ir iespējami mazāk cietes), sagriezu aptuveni centimetru biezos stienīšos, ieliku lielā bļodā, pārlēju ar aukstu ūdeni. Pēc minūtēm desmit ūdeni nolēju, kartupeļu stienīšus vēlreiz noskaloju un rūpīgi nosusināju ar papīra dvieli. Tas nepieciešams, lai kartupeļos nebūtu pārlieku daudz cietes.

Eksperimenta pirmā daļa: Pirmā fritēšana

Foto: DELFI


Lēju katlā eļļu un karsēju. Frī kartupeļu cepšanai jāizvēlas eļļa, kas paredzēta karsēšanai augstā temperatūrā. Šim nolūkam noderēs, piemēram, rafinēta rapšu, saulespuķu, zemesriekstu vai kukurūzas eļļa, bet olīveļļa nu gan šoreiz nebūs tā labākā izvēle, skaidro portāls "Kitchenmag".

Pirms eļļā likt frī, tā noteikti ir jāuzkarsē līdz aptuveni 170-190 grādu temperatūrai. Ja kartupelīšus cepsi pārāk zemā temperatūrā, tie piesūksies ar eļļu.

Ja tev nav virtuves termometra, noteikt, vai eļļa ir pieteikami karsta vari, iemetot eļļā baltmaizes gabaliņu – ja tas ātri kļūst zeltaini brūns, temperatūra ir pietiekami augsta, ja maize apbrūnē lēnām, piesūcoties ar eļļu, temperatūra jāpaaugstina, bet, ja maize uzreiz kļūst tumši brūna, temperatūra jāsamazina.

Atceries! Nekad nelej karstai eļļai vai citām taukvielām klāt ūdeni, pat ja tā stipri dūmo. Tas izraisīs liesmas un var beigties pavisam bēdīgi. Ja jūti, ka eļļa stipri dūmo, izslēdz plīti un ļauj tai atdzist.

Kartupeļu salmiņus pa nelielām porcijām ievietoju katlā ar eļļu un fritēju 4-5 minūtes. Tie īpaši nemainīja krāsu, vien kļuva nedaudz zeltaināki (skat. foto).

Ar putu karoti izņēmu kartupeļus un pārliku uz šķīvja, kas izklāts ar papīra dvieļiem. Kartupeļu stienīšiem ļāvu atdzist. Un tā, līdz visa ēšanai paredzētā partija ir nofritēta pirmo reizi. Tad sadalīju kartupeļus divās daļās, lai ķertos pie eksperimenta otrās daļas.

Eksperimenta otrā daļa: Otrā fritēšana un cepšana krāsnī

Foto: DELFI

Pirmo daļu jau vienreiz fritēto kartupeļu atkal pa nelielām porcijām gremdēju karstajā eļļā un fritēju aptuveni divas minūtes, līdz tie manu acu priekšā ātri vien kļuva apetītlīgi zeltaini brūni. Ar putu karoti tos izņēmu no katla, pārliku uz papīra dvieļiem un ļāvu notecēt eļļai. Un tā, līdz visi kartupeļi nofritēti otro reizi. Pēc tam gatavos kartupeļus apbārstīju ar sāli un sakaratīju.

Foto: DELFI

Otro daļu vienreiz fritēto kartupeļu vienā kārtā izklāju uz plāts, kas iepriekš izklāta ar cepamo papīru un liku iepriekš līdz 220 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī (ventilatora režīmā) un cepu 10 minūtes, līdz tie apbrūnēja. Pēc cepšanas kartupeļus pārkaisīju ar sāli.

Lasi tālāk un uzzini, kādi bija mani secinājumi pēc eksperimenta.

Secinājumi eksperimenta noslēgumā

Foto: DELFI


Aizklātā balsojumā frī kartupeļu eksperimenta noslēgumā visi pieci dažādu vecumposmu testētāji savā izvēlē bija apbrīnojami vienprātīgi, Jāteic, ka mani šāds rezultāts nebūt nepārsteidza, jo divreiz fritēto kartupeļu pārākums – gan vizuāli, gan garšas ziņā – bija nenoliedzams: kartupelīši garšoja nevainojami, bija skaisti zeltaini, ārpusē kraukšķīgi, bet iekšpusē sulīgi – tieši tas, ko parasti gaidām, nokožot pirmo kumosu no frī kartupeļa.

Cepeškrāsnī nogatavinātie kartupeļi, kaut izklāti plānā kārtiņā, bija izcepušies nevienmērīgi – virspusē pārāk brūni, bet apakšā bāli. Kaut nevar teikt, ka tie bija negaršīgi, tomēr stienīšiem trūka frī kartupeļiem raksturīgā kraukšķīguma, tādēļ otrās metodes rezultātu prātīgāk būtu dēvēt vienkārši par krāsnī ceptiem kartupeļiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!