Man nepatīk sēņot! Nu tā, ka ļoti nepatīk! Zinu, ka ar šo paziņojumu riskēju zaudēt Latvijas pilsonību un izbaudīt neizpratnes pilnus skatienus. Taču tā nu tas reiz ir. Ja gribam būs godīgi, tad tīrīt sēnes man arī nepatīk! Taču gailenes un baravikas man garšo, ai kā garšo!
Pērnais vīratēvs bija kaislīgs sēņotājs, tik kaislīgs, ka ņēma atvaļinājumu, lai brauktu sēnēs. Sēnes viņam skaitījās tikai gailenes, baravikas un bekas! Visas pārējās atstāja mežā. Gandrīz katru dienu viņš atgriezās ar pilniem groziem, ko mēs ar vīramāti tīrījām līdz pusnaktij un cepām, lai pēc tam liktu saldētavā. Saprotams, ka ziemas spelgonī, kad tika pagatavota sēņu mērce, visas stundas, kas pavadītas sēnēs, aizmirsās.
Mana mamma arī ir īsta latviete un izmanto katru izdevību ieskriet mežā pēc sēnēm, bet, ja guvums nav pietiekams, tad viņa nepažēlo naudu un nopērk no kāda vietējā sēņu mednieka spaini. Uzminiet, kurš to sēņu lērumu dabū pārstrādāt!? Gadiem ejot, esmu izkopusi gaileņu sagatavi ziemai, pieslīpējusi tehniku un spēju vienu spaini pārvērst vairākās saldējamās porcijās.
Lieliska ziņa, ja ir dabūts lērums gaileņu, ir tā, ka, atšķirībā no baravikām, tās mierīgi var nolikt pagrabā un pāris dienas tur atstāt – nekas ļauns nenotiks!
Pirmais etaps ir sēnes notīrīt no meža drazām – sūnām, smiltīm, zariem un kukaiņiem. Pēc vairāku gadu eksperimentiem par labāko esmu atzinusi vienkārši noskalošanu. Sēnes pa porcijai ielieku caurdurī un noskaloju. Vai lielā bļodā ielieku ātrā peldē, tad nokāšu un izberu nožūt.
Gaileņu tīrīšanas triki ir dažādi, lūk, šeit var lasīt vēl vienu, samērā neparastu tīrīšanas veidu.
Es gailenes, ja vien tās nav ļoti lielas, negriežu, bet lieku uz pannas veselas. Gan laika taupīšanas nolūkos, gan vizuālās pievilcības dēļ.
Protams, nav liegts gailenes sakapāt un taisīt sēņu kaviāru.
Otrā etapa nosaukums ir "Francūži ar mani lepotos", jo sviests netiek žēlots. Uz plīts tiek uzliktas visas iespējamās pannas, tajās salikts sviests un pa porcijām bērtas gailenes.
Sākumā gailenēm ļauj papriecāties sviestā tāpat, ļaujot uzgriezt polku, tad pieber nedaudz sāli (bet šo soli var atstāt arī uz ziemu, kad gatavos mērci), liek virsū vāku un sautē, ik pa laikam apmaisot. Brīdī, kad gailenes sviestu saēdušās, ņem nost no pannas un pārvieto uz bļodu.
Uz pannas atkal jaunu sviesta piku un tā process turpinās, līdz viss spainis izcepts.
Trešais etaps ir sacepto sēņu likšana saldējamos maisiņos vai stikla traukos (kastītēs un burkās). Trauku un maisu izvēle atkarīga no saldētavas izmēriem. Maisiņos saliktās sēnes aizņem mazāk vietas. Tās kā malkas pagales var kraut vienu virs otras.
Tagad gailenēm atliek tikai gaidīt savu iznācienu ziemā, lai pārtaptu pusdienās un vakariņās!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
