Tuncis savā sulā un eļļā – kā atšķiras un kādās maltītēs izmantot  (3)

Šis produkts būs universāla izvēle, kas derēs gan salātiem, gan picas pildījumam. Ja vēlies izvairīties no liekām sastāvdaļām, tad tuncis savā sulā būs piemērotāks pirkums, jo visbiežāk tā sastāvā nav daudz lieku piedevu, turpretim mērcēs un eļļās nopērkamie būs pievienotām vielām bagātāki, turklāt eļļa piešķir tuncim papildu garšu. Ja vēlies izjust izteiktu tunča garša, noteikti izvēlies to konservētu savā sulā, turklāt visbiežāk savā sulā konservētie ir lielākos gabalos, un ēdieniem, kur tas nepieciešams, izvēlies šo.

Ja raugās no kaloriju skaita, tad konservēts tuncis savā sulā noteikti būs glaimojošāka izvēle figūrai, raksta ''Food World News''.

Izvēlies tunci savā sulā, ja paredzēts to pievienot salātiem, picai, sautējumiem, suši, pīrāgu un tortilju pildīšanai. Tuncis savā sulā ir pateicīgs, lai no tā pagatavotu kādu smēriņu, piemēram, sajaucot ar krēmsieru vai ar vārīto olu un jogurtu/majonēzi/krējumu un pildot sendvičos, uz brušetām un pat rauga pankūkām. Tāpat tieši tuncis savā sulā būs piemērots, pievienošanai zupām, tikai galvenais to nepievienot par ātru, lai gabaliņi par daudz neizšķīst.

Pirms izmanto konservētā tunča gabaliņus, nosmel lieko šķidrumu – to nav nepieciešamība pievienot. Ja gabaliņi šķiet par sausu, sajauc tos ar citronu sulu, sāli, un tie kļūs sulīgāki, it kā iemarinēti – tas noder, ja gatavo lapu salātus vai pildi to maizītēs.

Tunci eļļā ieteicams izvēlēties receptēm, kur pievienotā eļļa netraucēs. Piemēram, salātiem, kuriem mērce ir uz eļļas bāzes, šis tuncis derēs lieliski, turklāt mērcei var izmantot tieši eļļu no bundžiņas – ēdienam būs izteiktāka tunča garša. Piemēram, pastai arī itin labi derēs tieši tuncis eļļā, jo tas neļaus visam saķept, turklāt eļļa piedos papildu garšu un nevajadzēs tik daudz mērces. Ja paredzēts gatavot plācenīšus, kroketes vai ko citu, kur tuncis kopā ar citām sastāvdaļām tiks panēts, izvēlies eļļā konservēto, tas palīdzēs masai saturēties kopā.

Jebkurā gadījumā tunci, kas konservēts eļļā, ieteicams pirms izmantošanas nosusināt un nosmelt no eļļas, jo tā noteikti būs par daudz un citādi garšā dominēs tā, nevis zivs. Tunci, kas konservēts jau kādā mērcē, piemēram, tomātu, izvēlies tad, ja paredzēts gatavot kādu sautējumu, to likt uz picas vai sajaukt mērcē ar līdzīgām sastāvdaļām.

Ne mazāk būtiska ir pievienotā eļļa. Piemēram, rapšu eļļai būs izteiktāka garša nekā olīveļļai, tāpēc izvērtē arī to, kādas garšas eļļa labāk piestāvēs ēdienam, ko paredzēts gatavot. Ja par to vēl neesi tik drošs, izvēlies saulespuķu eļļā konservēto, jo mēdz būt tā, ka olīveļļai ir rūgta piegarša, kas nomāc tunci. Ņem vērā arī to, ka eļļā konservētais tuncis būs stingrākos gabaliņos, savukārt savā sulā nopērkamais pēc konsistences būs irdenāks.

Vienalga, izvēlēts būtu tuncis eļļā vai savā sulā, liela vilšanās var būt, ja nebūs pievērsta uzmanība tam, kāds tuncis iekonservēts. Mēdz būt gan lielāki gabaliņi, gan sasmalcināta zivs fileja, tamdēļ, pirms lem par labu kādam no variantiem, izvērtē, kas receptei būs piemērotāks. Piemēram, pastai labāk derēs tuncis lielākos gabaliņos, bet ēdieniem, kur tuncis tiek rūpīgi sajaukts ar citām sastāvdaļām, piemēram, omletē, sāļajā pīrāgā, derēs sasmalcinātais tuncis. Ja nepieciešams tuncis lielos gabalos, iegādājies konservēto tunci, kas nav smalcināts un nav arī sadalīts mazākos gabalos, jo tad vēlamā izmēra gabaliņus varēsi sadalīt pats.