Visomulīgākais no dzērieniem – kakao. Stāsti, padomi un receptes

Ja tiktu rīkotas proves uz omulīgāko dzērienu kino, tad kakao šo lomu noteikti dabūtu. Taču, ko es te fantazēju – kakao šo lomu jau ir dabūjis bez visām provēm. Reti ir tāda Ziemassvētku filma, kur kāds varonis nestaigātu džemperī ar briedīšiem un neturētu rokās kūpošu kakao ar mazajiem zefīriņiem. Tieši kakao, retāk tēju, nosalušai sirdsdāmai brūvē sapņu princis. Tieši kakao bērni, blondām cirtām, pieprasa savai kino māmiņai, kura jau no paša rīta izskatās kā pasaku princese.

Kakao vienkārši ir piedzimis, lai būtu omulības simbols. Tas ir kā kaķēns, ko gribas turēt rokās, ņurcīt un nelaist vaļā. Kakao sola to, pēc kā mēs, īpaši vēsajā, tumšajā un drēgnajā, laikā ilgojamies.

Savu kakao stāstu es jau esmu pastāstījusi kā recepti par to, kā iegūt tumīgu kakao. Vēl man kakao ir neaizstājams, gatavojot tiramisu. Tā uzdevums ir būt noslēdzošam štriham itāļu deserta zīmējumā. Mazajā, apaļajā tējas sietiņā iegrābju kakao un, lai snieg kakao sniegs, pārklājot olu krēmu! Tas kakao rūgtums ir vienkārši perfekts, mijiedarbībā ar saldo desertu!

Konditore Zoja Bulko šim jautājumam pieiet profesionāli, padalās gan, kur pērk, gan kā lieto, gan recepti pastāsta: " Kūkām un cepumiem izmantoju alkalizēto kakao pulveri ar samazinātu tauku saturu. Parasti pērku "Gemosā". Man ar šo patīk labāk strādāt – garša un krāsa intensīvāka. Šo pašu arī lietoju kā dzērienu. Man, atšķirībā no vairuma ļaužu, garšo klārs dzēriens, t.i. uz pusēm ar pienu un verdošu ūdeni. Bērnības traumas no piena plēvēm nav, jo tajā laikā kakao bija diezgan ekskluzīvs dzēriens ar visām plēvēm. Zefīriņus atstāju tiem, kam kārojas, un bērņukiem. Mājinieki dzer ar karstu pienu. Ja nu ļoti gribas kādam piebraukt, tad taisu kaut ko līdzīgu Vīnes kafijai ar putukrējuma cepurīti. Mazliet ietumēju ar kartupeļu cieti, bet patiešām mazliet, tik dēļ struktūras, virsū var bik, bik grauzdētu, saberztu kardamonu uzsijāt.

Sadzīvē labāks ikdienas lietošanai it kā ir nealkalizētais ar tauku saturu no 15%, bet tādu veselu mūžību neesmu pirkusi, iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ."

Ļoti daudziem kakao, pirmkārt, ir bērnības garša, arī Martai Puriņai: " Manas bērnības mīļākās atmiņas. Katru rītu cēlos ar kakao smaržu. Smaržoja visa māja. Nekad nezināju, kas ir brokastīs, bet kakao uz galda vienmēr! No īsta govs piena, īsta pieejamā kakao pulvera. Ja aizgulējos, tad bija arī plēve. Kur liku neatceros. Tagad man kauns, ka bērnam samaisu kaut ko, kas skaitās kakao. Bet garšo līdzīgi."

Savukārt kolēģei Lindai Rozenbahai bērnības kakao izraisījis vilšanos: "Kad pa vasaru pusaudžu gados padzīvoju pie krusttēva mammas, atceros, viņa teica, ka vakarā uztaisīs šokolādi. Ar interesi un saskrējušām siekalām gaidīju. Vīlos, kad mūs sagaidīja kakao."

Kakao pagatavošanas veidi ir tikpat dažādi kā pati bērnība. Vienam patiks plāns un šķidrs kakao, citam vajag mazliet piena, bet citam tieši otrādi – pienu ar kakao, nevis kakao ar pienu. Vēl kādam vajag tumīgu un biezu, pārkaisītu ar kanēli, citam patīk tam piemest klāt čili.

Mazo zefīriņu kalni kakao krūzē ir atceļojuši pie mums no aizokeānijas, šo kakao veidu sevišķi iecienījuši amerikāņi kā lieli, tā mazi. Arī Latvijas bērni gatavi tos bērt kakao krūzē saujām vien.
Kolēģei Līgai Stirnai par šo paradumu ir, ko teikt: "Es vispār esmu saldumu megacienītāja un deserts manā dzīvē ir viss, bet salds kakao un vēl ar "māršmeloviem" – tas ir nedzerams. Kakao manā izpratnē un manā glāzē vairāk jābūt rūgtenam. Ja kāds man tādu uztaisa, nekad neatsakos."

Viņa padalās arī ar savu vilšanos, ka gandrīz 95% kafejnīcas zem nosaukuma "karsta šokolāde" viņai mēģina notirgot pliekanu kakao. Jā, Līgas attiecības ar šo dzērienu nav tās siltākās: "Manā apziņā kakao – tas ir auksts dzēriens ar plēvi pa virsu "graņonkā" skolas ēdamzālē. Vai tas man uz visiem laikiem nosita vēlmi to dzert? Nē, bet arī mīlestību pārlieku nevairoja. Ķēpīga gatavošana – arī tas ir kaitinoši. Reizēm bērnam sakārojas, tad uztaisu. Pulveris skapī stāv gadiem."

Taču neba tikai karstu dzeramo no kakao var pagatavot, piemēram Liega Zelgalve padalās ar ārkārtīgi vienkāršu recepti: "Blendēju kopā ar biezpienu un banānu. Sanāk veselīgs un garšīgs krēms."

Savukārt Ilze Šmēdiņa–Biezā padalās ar ideju, ka kakao pagatavošanā var iesaistīt palīgierīces: "Es kakao pulveri samaisu ar cukuru, bet mani bērni to pagatavo piena putotājā!"

Un kā garšo tavs kakao? Pēc brīvdienām? Varbūt pēc Ziemassvētkiem vai marmora kūkas? Kur vēl bez dzēriena tu pievieno kakao? Un, kāds ir vislabākais kakao! Pastāsti mums, rakstot uz receptes@delfi.lv