Ja tev neraustās plakstiņš, kad kūkām un cepumiem dāsni tiek pievienots sviests un cukurs, tad receptes no 1977. gada pavārgrāmatas ir kā radītas tev! Piemēram, šī zemeņu kūka, kas grāmatā tiek dēvēta par cepumu. Viss ģeniālais un gardais ir vienkāršs, un mūsu omes to zināja.
Šoreiz pavārgrāmatu izaicinājumā piedalās 1977. gadā izdota pavārgrāmata. Daudz cietusi, jo daudz izmantota. Grāmata saka priekšā biežāk gatavotās receptes, jo tās lappuses knapi turas iesējumā un ir nokleksētas.
Grāmata ir ļoti pārskatāma – sākas ar zupām un buljoniem un beidzas ar jūras augiem uzturā, pa vidu dāsni daloties ar kafijas galda, saldo ēdienu un kaimiņtautu virtuves receptēm. Netrūkst nedz diētisko, nedz bērna uztura recepšu.
Lai cik neierasti tas nešķistu, grāmata sākas ar artišoku buljonu. Jā, jā, artišoku – šo Itālijā tik populāro augu. Jāteic, ka grāmatā ir daudz svešzemju augu – ir gan meloņu kokteiļa recepte, gan greipfrūta salāti.
Nevar neatzīmēt, ka ar šo grāmatu lepotos jebkurš franču virtuves fans, jo sviesta te ir ļoti daudz. Tieši tikpat daudz ir arī cukura un miltu! Šīs sastāvdaļas netiek žēlotas, kad jau, tad jau! Es jau biju atradusi no tik dāsniem sviesta daudzumiem – 300 grami, 600 grami!
Gatavot izvēlējos zemeņu cepumu, jo tur sviests tikai 150 grami, aktuālās zemenes un izmantots kā olu dzeltenums, tā baltums, piedevām ātri pagatavojams.
Ak, jā, vēl viena šīs grāmatas īpatnība – nekur netiek minēti grādi, kādā jācep tortes un cepumi, ir tikai vidēja uguns vai augsta uguns. Arī gatavošanas laiks netiek plaši pielietots. Tā vietā tiek rakstīts: gatavo, līdz masa sabiezē, cep līdz brūnai garoziņai.
Es šo recepti uzlaboju, ar hronometru nomērot, kad tad cepums paliek zeltaini brūns.
Piemēram "Maizi labi var uzglabāt celofāna maisiņā." vai "ļoti netīras, taukainas pannas un katlus viegli iztīrīt ar nātrēm" Lūk, nātres visu feirī un zilgmju sencis!
Padomos var atrast jau zināmas un sen aizmirstas lietas. Piemēram "ja grib atsvaidzināt bulciņas, tās apmērcē pienā un liek uz 10 minūtēm cepeškrāsnī" Kolēģe, kam sajūsmināta šo citēju, nebija pārsteigta: "Bet, protams, franču virtuves skola! Tas tak franču grauzdiņš!"
Vai šis ģeniālais padoms – lai kēksos rozīnes nenosēstos, tās apvārta miltos vai kausētā sviestā! Kā gan es šo biju aizmirsusi! Protams! Milti vai kausētais sviests!
Vārdu sakot, ja tev mājās ir kāda sena pavārgrāmata no pērnā gadsimta, noteikti pārlapo! Neskatoties uz to, ka tur nav krāšņu foto, informācija, ko iegūsi, liks iztēlei rosīties!
Mīkstu sviestu saputo ar pūdercukuru.
Pa vienam pievieno olu dzeltenumus, turpina putot.
Miltus sajauc ar cepamo pulveri un iesijā sviesta–olu- cukura masā.
Gatavo mīklu ieklāj un izlīdzina pa pannu (izmērs 35cmx32cm), liek cepties cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz 180 grādiem.
Cep apmēram 20-30 minūtes līdz cepums zeltaini brūns, tad velk ārā un pārber ar sagrieztām zemenēm. Pārkaisa ar pūdercukuru.
Olu baltumus saputo stingrās putās, kopā ar cukuru.
Olu baltumus lej pāri zemenēm un pannu liek atpakaļ krāsnī un cep vēl 20 minūtes līdz olu baltums gaiši brūns.
Izceptajam cepumam ļauj atdzist un pāris stundas savilkties. Cietais cepums kļūst mīksts un maigs.
Kāds verdikts? Jā, šo cepumu, ko es drīzāk sauktu par vasaras kūku, ir vērts atkārtot. Lai arī es skeptiski skatījos uz cieto cepumu pamatni, pēc pāris stundu atpūtas tas ieguva lielisku tekstūru!
Es šo cepumu droši papildinātu arī ar rabarberiem un samazinātu cukura daudzumu, jo cepums sanāk ļoti salds. Kādā no atkārtošanas reizēm noteikti pamēģināšu daļu miltu aizstāt ar mandeļu miltiem.
