Foto: Publicitātes foto
"Re, kā laužam visu vēsturisko. Visas tās skaistās detaļas, to jau arī nebūs. Brutāli. Uz to ir bēdīgi skatīties, tā ir reāla īpašuma postīšana," stāvot pie ēkas Mazajā Nometņu ielā, kuru rotā zils plakāts "Ēkas fasādi atjauno ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu", teic apdares meistars Igors Dacjuks. Viens no celtniekiem, pakāpies uz kāpnēm, lauž ārā dēļus, ritmiski cilājot lauzni skaļas mūzikas dārdošajos ritmos, bet divi citi ar domkratu stutē ēkas pamatus.

Igors pieredzi guvis ne tikai Vācijā, kur ir arī Vācijas Apdares ģildes biedrs, bet arī Latvijā, konsultējot cilvēkus māju atjaunošanas un apdares jautājumos, kā arī sniedzot bezmaksas seminārus. Sociālo tīklu platformā "Facebook" viņa paspārnē ir grupa "Vēsturisko būvju atjaunošana", kurā viņu varētu dēvēt par superkareivi, kas mudina un iedvesmo māju atjaunošanā izmantot autentiskus materiālus, izmantot tradicionālas un senču pārbaudītas būvniecības metodes. Viņš ir pret putām, plēvēm un, kā pats smej, "vēsturiskajiem silikoniem" vai "vēsturiskajiem laminātiem" māju būvniecībā.

Apmetam loku pa Āgenskalnu, lai parunātu par mūsdienu būvniecību un ēku atjaunošanu. Āgenskalnā būvniecības "brīnumu" netrūkst. Igors varētu par katru māju stāstīt un stāstīt, preparējot namu līdz pat sīkumam.

"Redzi, šo namu arī nopakoja – vecs, smuks koka karkasa nams. Pirms tam bija nopakots, septiņos gados nopuva. Ar ko atkal nopakoja? Ar to pašu. Tas ir bēdīgi," atzīst meistars. Tai pašai mājai sākusi lobīties nost arī krāsa. Kāpēc krīt nost? Ārējā apdare nesakrīt ar veco būvsubstanci. Nevar jaukt materiālus, jo materiāliem atšķiras ļoti daudz kas – blīvums, kapilaritāte, termālā izplešanās," pastaigas laikā man skaidro Igors, kurš zināšanas par būvniecības nozari iekrājis ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!