Tikai mēs, ritenis un mugursoma: kā četri puiši izbrauca Alpus

Pērnvasar četri puiši sapakoja velosipēdus un somas un devās pāri Alpiem no Ženēvas līdz Nicai. Viņi, iespējams, ir vienīgie Baltijā, kas to izdarījuši. Ceļš ir skaists, bet grūts, un tas, cik raiti tiec uz priekšu, bieži ir laimes spēle, jo var gadīties, ka no nepareizi izvēlētas ielejas tiec ārā tikai ar trešo piegājienu... Kā tas ir – ar velosipēdu mesties piedzīvojumā kalnos, pastāsta Gusts Ošmucnieks, kuram šis piedzīvojums bija izaicinājums un nebijusi pieredze vienlaikus.

Gusts ir veloparku dizainers. Kā pats par sevi saka – zīmē veloparkus septiņām valstīm. Un ar velo saistīts ne tikai viņa darbs, bet arī aizraušanās – viņš jau vairāk nekā 20 gadus ir MTB velobraucējs un gan pats piedalās sacensībās, gan tās organizē. Tāpēc, kā viņš saka, "ar ričuku visos veidos esmu apceļojis Eiropu un pasauli". Gusts regulāri, vismaz reizi gadā, sev izvirza mērķi ar velosipēdu mesties jaunā piedzīvojumā, un pagājušajā vasarā viņš netīšām vietnē "YouTube" uzzināja, ka ir tāds "bikepacking" – kempingošana ar velosipēdu. "Nekad iepriekš neko tādu nebiju darījis. Ieinteresēja, jo man tas bija kaut kas nebijis, jauns izaicinājums."

Domāts – darīts. Tikai – kur to darīt? "Sāku domāt, kuri ir lielākie kalni Eiropā. Protams, Alpi. Tad nu bilde lēnām sāka likties kopā... Zināju, ka negribu braukt viens, jo ar emocijām gribas dalīties, tāpēc sazinājos ar draugiem, kuriem pastāstīju par savu ideju, un nepilnas nedēļas laikā pieteicās trīs. Lielāku kompāniju es pat negribēju loģistikas dēļ, jo lielākam baram visu saplānot ir grūtāk, arī lēmumus pieņemt sarežģītāk."