Engures novads, Zušu parks
Foto: Andris Jermuts

Vēsturiskas ēkas, izglītojošas ekspozīcijas, fantastiskas pastaigu vietas – šo visu var iepazīt piekrastē meklējamajā Engures novadā. Latvijas apceļotājiem, kā arī tiem, kas nolēmuši piedalīties 3. oktobrī gaidāmajā taku skrējienā "Stirnu Buks", esam izveidojuši aizraujošu maršrutu pa šo pusi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šlokenbekas muižas komplekss


Smārdes pagasta Milzkalnes ciematā atrodas viens no unikālākajiem un savdabīgākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā – Šlokenbekas muiža. Šlokenbekas muižas komplekss, netālu no Tukuma, ir cieši piekļāvies gleznainajai Slocenes upītei.

Muiža celta 1484. gadā. Savā ilgajā mūžā muiža ir piedzīvojusi dažādus laikus un dažādus saimniekus, taču, neskatoties uz to, muiža ir viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā, turklāt vienīgais Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Pašlaik muižu ir iespējams aplūkot gida pavadībā. Muižā var nobaudīt muižas labumus, degustēt Kurzemē darinātus vīnus no augļiem un ziediem, svinēt jubilejas, kāzas un citus svētkus.

Engures novads, Šlokenbekas muiža
Foto: Andris Jermuts

Latvijas Ceļu muzejs

Latvijas ceļinieku dibinātais muzejs ir pirmais Ceļu muzejs Eiropā un pasaulē, skaidro Engures novada TIC pārstāvji. Ceļu muzeja ekspozīcija ir izvietota Šlokenbekas muižas bijušās dzīvojamās ēkas desmit zālēs un verandā, kā arī Kalna un Lejas ratnīcās.

Katrai no muzeja zālēm ir sava tematika, kas vairāk vai mazāk aptver visas ar ceļu un tiltu nozari saistītās tēmas. Šlokenbekas muižas dzīvojamajā ēkā izvietotā ekspozīcija sīkāk vēsta par Latvijas ceļu tīkla un ceļu nozares attīstību. Zālēs izvietotie materiāli stāsta par to, kā ceļš daudzu gadsimtu laikā audzis no takas līdz automaģistrālei, kādi bijuši pirmie baļķu un akmens ceļi, kā arī pirmie ceļu projekti. Interesanti ir mūsu gadsimta sākumā izmantotie ceļu projektēšanas un būvniecības mērinstrumenti. Kalna ratnīcā savukārt izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Otrā stāva galerijas 24 vitrīnās ir apskatāmi materiāli par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, zirgu sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos. Savukārt Lejas ratnīcā novietoti dažādi ceļu būves mehānismi. Šeit atrodas arī muzeja lepnums – 1924. gadā izgatavotais firmas "Marshall" tvaika veltnis un Livonijas ūdens ceļu kartes kopija.

Atpūtas komplekss "Valguma pasaule"


Atpūtas komplekss "Valguma pasaule" piedāvā bagātīgu izklaides iespēju klāstu. Kompleksā iespējams doties pa Baskāju taku, kas paredz kārtīgu pēdu masāžu un norūdīšanu, bet pēc tās interesenti var atpūtināt kājas jūras sāls un ziedu vanniņā.

"Valguma pasaule" noteikti priecēs arī ar citām izklaidēm, tostarp disku golfu un gaismas rituālu kādā no atpūtas kompleksa labirintiem.

Lapmežciema muzejs


Muzeja ekspozīcijas centrā ir zvejnieks savā saimnieciskajā darbībā un savā vidē. Ekspozīcija vēsta par dažādajām zvejnieka dzīves un darba formām cauri laikiem. Nelielajā, mājīgajā muzejā ikviens var uzzināt, kā senos laikos dzīvoja zvejnieki un kas, piemēram, ir ķocis, žākars vai knauķis. Muzejā apskatāma ekspozīcija par Lapmežciema skolas vēsturi un fotoizstāde par somu jēgeriem. Muzeja izstāžu zālē var iepazīties ar Ragaciemā dzimušā dzejnieka Imanta Ziedoņa dzīves ceļu.

Kaņiera pilskalna taka


Pie Kaņiera ezera Antiņciema-Jāņkroga ceļa 8. kilometrā atrodas Kaņiera pilskalna dabas taka, kas ved cauri mežam un zāļu purvam uz Kaņiera pilskalnu. Pa ceļam tā šķērso akmeņu valni, kas, iespējams, ir bijis saistīts ar pilskalnu. Par to, cik vecs ir Kaņiera pilskalns un kas to apdzīvojis, vēsturnieki joprojām strīdas. Vieni uzskata, ka tā ir ļoti sena cilšu apmetnes vieta, citi – ka to izmantojuši jūras laupītāji, lai uzbruktu kuģiem. Takas galā ir izvietota skatu platforma, no kuras var pārredzēt Kaņiera ezeru.Taka ir lokveida un tās kopējais garums ir 1,3 kilometri. Pilskalnā ir izvietota piknika vieta. Plašāk par šo taku lasi te.

Rideļu dzirnavu muzejs

Dzirnavu muzejs izvietots trīs Rideļu dzirnavu stāvos. Te muzeja apmeklētāji var iepazīties ar Rideļu vēsturi, graudsaimniecību, kā un ar kādām ierīcēm no graudiem ir ražoti milti, tostarp viesiem ir pieejama izglītojoša īsfilma "No grauda līdz maizei".

Rideļu dzirnavas celtas 1863. gadā. Pirmajā pasaules karā grāfa Lambsdorfa būvētā saimniecība nopostīta, vēlāk atjaunota, bet padomju laikos dzirnavas nodedzinātas, aiz sevis atstājot vien mūra sienas. 1996. gadā dzirnavas tika atjaunotas un jau atkal Rideļos mala dienu un nakti, pārstrādājot diennaktī 3,5 tonnu graudu. 2002. gadā Rideļu dzirnavas tika iekļautas Eiropas industriālajā mantojumā.

Zušu ciema parks


Vēsturnieki uzskata, ka Engures vārds cēlies no lībiešu vārda "Angern", kas tulkojumā nozīmē zutis. Klīst nostāsti, ka Engures ezers bijis bagāts ar zušiem. 2018. gadā Enguras ciema centrā (Jūras ielā 85) tapa jauns vides objekts "Zušu ciema parks", kurā ir atveidota zvejnieka skulptūra, kuram rokās ir bagātīgs zušu loms. Trīs laukakmeņos ir iepazīstamas visas Latvijas zivju sugas.

Engures novads, Zušu parks
Foto: Andris Jermuts

Engures saieta nams un tā parks


Engures saieta nams ir vēsturiska celtne, kura macītājmuižai kalpoja par zirgu stalli. Attīstoties jūrniecībai piekrastē, Krišjānis Valdemārs šo ēku noskatīja un ierosināja to piemērot jauno jūrnieku apmācībai. 1875. gadā tika atvērta pirmā jūrnieku klase ar 12 audzēkņiem. Četrdesmit gadu laikā šajā skolā jaunieši no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un visas Latvijas apguva jūrnieku profesiju. Šobrīd ēkā apskatāma vēsturiska ekspozīcija par Engures jūrskolām un pagasta vēsturi, kā arī pieejami interaktīvie stendi un izstāžu zāle. Savukārt saieta nama parks ir piemērots un labiekārtots nesteidzīgai atpūtai.

Keramikas salondarbnīca "Grašu māja"


Keramikas salondarbnīca "Grašu māja" ir lolota vīzija, kas ieguvusi reālas aprises keramikas salondarbnīcas veidolā. Šeit īstenojas meistara Ivara Graša radošās ieceres un top melnās jeb svēpētās keramikas darinājumi, kas savu rūdījumu iegūst atklātās uguns ceplī. Ikviens meistara darinājums ietver un glabā sevī informāciju ne tikai par tā tapšanu, bet arī par daudz senāku pieredzi, atspoguļojot kā senatnes, tā arī šodienas elpu.

Plieņciema Baltā kāpa


Plieņciema Baltā kāpa atrodas dabas liegumā ar tādu pašu nosaukumu, kas dibināts 1987. gadā. Kāpa aizsargā ciemu no jūras vējiem. Plieņciems ir ne tikai ļoti vecs zvejniekciems, bet kopš sendienām izslavēts kūrorts. Par atpūtas vietu muižnieki to izvēlējās jau hercogu laikos, bet 1810. gadā te sešas nedēļas uzturējās Krievijas cara Aleksandra I sieva – Elizabete. No tiem laikiem vietējie stāsta ne vienu vien pikantu stāstiņu par carienes jūras peldēm.

Engures novads, Plieņciema Baltā kāpa
Foto: Andris Jermuts

Dabas parks "Engures ezers"


Dabas parks "Engures ezers" izveidots 1998. gadā un tajā ietilpst ne tikai Engures ezers un zemes ap to, bet arī Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei, kā arī meži starp piekrasti un ezeru. Pēc augu un putnu sugu daudzveidības un apdraudēto sugu daudzuma Engures ezera ornitoloģiskais liegums ir viena no bagātākajām teritorijām Latvijā. Liegumā ligzdo 187 putnu sugas, to vidū arī jūras ērglis un grieze, kuru eksistence ir apdraudēta visā pasaulē. Savukārt Rīgas jūras līča piekraste pie Engures ir viena no galvenajām gaigalu spalvas maiņas vietām visā Rīgas jūras līcī. Pavasara un rudens migrāciju laikā te iespējams sastapt ap 900 dzērvju, pavasarī – ap 250 ziemeļu un 170 mazo gulbju, rudenī – ap 800 sējas un 1000 baltpieru zosu, pastāstīja Engures novada TIC pārstāvji. Parkā vairāk nekā 40 gadus Engures ezera krastā atrodas Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas lauku bāze. Ceļotājiem un interesentiem apskatāmi dzīvnieku aploki un Orhideju taka, bet tāpat ezera krastā atrodas putnu vērošanas tornis. Ieteicamas apmeklējuma periods no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim.

Engures novads, Engures ezera dabas parks
Foto: Andris Jermuts

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Tags

Stirnu buks Latvija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form