Jaunstašuļu akmeņu taka, ko aprakušas sniega kupenas

Rāznas nacionālajā parkā netālu no Mākoņkalna atrodas akmeņu taka, kur aplūkojami četri vareni akmeņi – Plakanais akmens, Āža mugura, Velna pēda un Zirgu pēda. Ziemā taka ir diezgan grūti izbrienama, bet skati gan ir fantastiski. Takas kopējas garums ir 2342 metri, tādēļ ar vismaz pusotru stundu staigāšanas jārēķinās.

Bez navigācijas te neiztikt, ievadot "Google Maps" vārdus "Jaunstašuļu akmens taka", viedierīce aizvedīs līdz pašam takas sākumam. Atļaušos apgalvot, ka doties turp ziemā ir visai ekstrēms pasākums, kājas man bija slapjas un pakrūtē iemetās dūrējs, bet par to vēlāk.

Mašīnu nākas atstāt turpat ceļmalā, pēc iespējas tuvāk grāvjmalai, lai var tikt arī garām, vasarā noteikti tas būtu ērtāk, jo ziemā abās pusēs ir grandiozas kupenas. Taka nav pieejama ne velosipēdistiem, ne personām ar kustību traucējumiem vai bērnu ratiņiem.

Taka sastāv no diviem atzariem – vienā ceļa pusē ir īss gājiens uz Āža muguru un Plakano akmeni, bet otrā kārtīgs bridiens uz Velna pēdu un Zirgu pēdu. Vispirms dodos pa labi, vien 30 metru attālumā no ceļa ir Plakanais akmens, nostāsts apgalvo, ka tā ir milzīga akmens bluķa daļa, otra tā daļa, ko dēvē par Āža muguru, atrodas 150 metrus tālāk. Šī akmens augstums ir 1,45 metri, garums 4,27 metri, bet platums 2,66 metri un tas atrodas strautiņa vidū.

Dodos tālāk apskatīt Āža muguru, mežā valda klusums, vienīgās pēdas takā atstājuši zaķi un stirnas, bet nevienu zvēru nesatieku. Kad nonāku līdz Āža mugurai, nudien, iedarbinot iztēli, tā forma atgādina dzīvnieka muguru. Tā augstums ir viens metrs, garums 3,94 metri, bet platums 1,9 metri. Vasarā pie akmens mušmires mēdz augt raganu apļos, kāds vēsta Rāznas nacionālā parka oficiālajā "Facebook" lapā. Kad takas īsā puse pieveikta (turp un atpakaļ tā ir 300 metrus gara), dodos pāri ceļam. Saprotu, ka bridiens būs pamatīgs, līdz Zirga pēdai ir 985 metri!

Taka ved pāri plašiem laukiem, ik pēc brīža apmulstu, kur gan jādodas tālāk, bet tad pamanu ceļa norādes un aprakstu plāksnes, kas tā apsnigušas, ka noderētu maza sniega lāpsta. Pārejot pāri kalniņam, nonāku īstā pasaku mežā, egles knapi var redzēt, tik daudz sniega te ir! Pāri strautiņam ved koka tiltiņš, augstākas vietas palīdz šķērsot kāpnes ar margām.

Elšu un pūšu kā vecas plēšas, var just, ka pāris mēneši sēdēti mājās, tas ir kārtīgs kardio treniņš! Pēc 700 metriem atrodu Jaunstašuļu Velna pēdas akmeni, ko uzskata par seno latgaļu kulta akmeni. Vēsturiskie dokumenti liecina, ka vēl 17. gadsimtā latgaļi dažviet piekopuši pagānismu, iespējams, tieši te senči pielūdza dabas spēkus un upurēja ziedojumus, lai vairotu lauku un ganāmpulku auglību.

Norāde vēsta, ka akmens slīpās virsmas zemākajā malā saskatāms cilvēka pēdai līdzīgs nospiedumus, to gan nevaru saskatīt, jo sniega kārta ir tiešām bieza. Nopukojos, ka ziema tiešām nav akmeņu tūrismam draudzīgs gadalaiks un brienu tālāk.

Taka ved gar nelielu purviņu, bet kad nonāku vēl vienas pļavas priekšā, saprotu, ka vakars nāk virsū un jātiek vēl arī atpakaļ, tādēļ ceturto akmeni nejaudāju apskatīt, arī kājas galīgi slapjas. Būs vien jābrauc to lūkot pašiem! Vasarā taka regulāri tiekot izpļauta, tad pārgājienu var noslēgt ar peldi netālu esošajā Rāznas ezerā un vēl uzkāpt arī Mākoņkalnā, no kura paveras skaists skats uz Latgales jūru.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit