Siguldā atklāj jaunu skatupunktu – 'sēnīti' Gaujas senlejā
Foto: Dabas aizsardzības pārvalde

Atzīmējot Gaujas nacionālā parka (GNP) 44. gadadienu, Dabas aizsardzības pārvalde tā izveidojusi jaunu pieturas punktu ainavas baudīšanai – "sēnīti" Siguldas kājāmgājēju serpentīna augšdaļā. To atklāja 14. septembrī, pastāstīja pārvaldes pārstāve Elīna Ezeriņa.

Līdz ar jauno objektu ir atkrūmota arī tai tuvumā esošā nogāze, paverot plašu skatu uz Gaujas senleju, Turaidas pili, Gaujas tiltu un gaisa vagoniņu.

Siguldā atklāj jaunu skatupunktu – 'sēnīti' Gaujas senlejā
Foto: Dabas aizsardzības pārvalde

GNP ir Latvijas pirmais un vecākais nacionālais parks. Tas dibināts 1973. gada 14. septembrī, lai aizsargātu maz pārveidotas dabas teritorijas, ko raksturo liela dabas daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas un neskaitāmi dabas un kultūras pieminekļi. Parka mērķis ir arī veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgstpējīgu attīstību.

"Tūrisma vēsturei GNP teritorijā ir senas tradīcijas. Pirmie apmeklētāji ar ceļaspieķi pa Siguldas apkārtnes takām staigāja jau 19. gadsimtā. Ik gadus tūkstošiem apmeklētāju piesaista savdabīgā ainava, Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas, kā arī leģendām un nostāstiem apvītās kultūrvēsturiskās bagātības," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Siguldā atklāj jaunu skatupunktu – 'sēnīti' Gaujas senlejā
Foto: Dabas aizsardzības pārvalde


GNP platība ir 91 790 hektāri. Nozīmīgāko daļu aizņem Gaujas senieleja. Tās platums ir no viens līdz 2,5 kilometri. Dziļums lejpus Valmieras ir apmēram 20 metru, savukārt Siguldas apkārtnē sasniedz jau 85 metrus. Senielejas krastos upe izveidojusi smilšakmens atsegumus. Pazīstamākie no tiem ir Sietiņiezis un Ērgļu (Ērģeļu) klintis. Dziļas, skaistas ielejas savās lejtecēs veido arī Gaujas pietekas, īpaši Amata, Rauna un Brasla. Parka teritorijā sastopami arī dolomītiežu atsegumi, saldūdens kāļķiežu un dolomitizētā smilšakmens atsegumi. GNP uzskaitītas 130 alas – gandrīz divas trešdaļas no visām Latvijas alām.

Siguldā atklāj jaunu skatupunktu – 'sēnīti' Gaujas senlejā
Foto: DELFI


Ainava nav iedomājama bez krāšņajiem mežiem, kas aizņem apmēram pusi teritorijas. Bagāta un daudzveidīga ir arī dzīvnieku valsts. Parka teritorijā mīt aptuveni 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas, to skaitā meža cūkas, lapsas, stirnas, aļņi, staltbrieži, baltie un pelēkie zaķi, caunas, āpši, ūdri un bebri. Labvēlīgi dzīves apstākļi ir arī putniem, īpaši pūcēm un dzeņveidīgajiem putniem.
Gadsimtiem ritot, Gaujas senlejas krastos nomainījušās daudzas cilvēku paaudzes. Par to liecina vēstures un kultūras pieminekļi: pilskalni, kur kādreiz pacēlušās latgaļu un lībiešu koka pilis, 13. gadsimta mūra pilis, 18. gadsimtā celtā savdabīgā Ungurmuižas koka pils (vairāk lasiet šeit) komplektā ar tējas namiņu un klēti. Daudzas iepriekšējo gadsimtu celtnes – baznīcas, krogu ēkas un muižas, zemnieku rijas un viensētas. Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu.

Gaujas Nacionālais parks ir nemitīgā attīstībā. Tūristu, iedzīvotāju un dabas pētnieku ērtībām, kā arī lai nenobradātu daudzveidīgās dabas vērtības, te ierīkotas neskaitāmas kāpnes, takas un veloceliņi, skatu vietas, soliņi, ūdenstūristu apmetnes un pastaigu vietas.

Tags

Amata Dabas aizsardzības pārvalde Gauja Sigulda Turaida Valmiera Vidzeme Sigulda Latvija Eiropa

Comment Form