Daudzi kari ir sākušies par šaurumiem – Vērdiņš par Krievijas draudiem Suvalku koridoram

"Cīņa par šaurumiem ir cilvēces vēsturē daudz redzēts iemesls karam," jautāts par iespējamajiem Krievijas draudiem Lietuvai, raidījumā "Komandcentrs" atzina Nacionālo bruņoto spēku rezerves kapteinis un militārā bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš. Kaut tiešs sauszemes spēku iebrukums nozīmētu NATO karu pret Krieviju, "politisku un tiesisku problēmu mudžeklis" var izveidoties, ja agresors izdomātu koridoru apdraudēt ar artilērijas apšaudēm pats no savas teritorijas, atzina Vērdiņš.

Suvalku koridors ir aptuveni 100 kilometrus šaura sauszemes josla starp Poliju un Lietuvu, kas šķir Krievijas Kaļiņingradas apgabalu no Baltkrievijas. Medijs "Politico" nesen nodēvējis to par "bīstamāko vietu uz Zemes", jo tā var kļūt par pirmo sadursmes punktu iespējamā Krievijas konfliktā ar NATO. Pēdējās dienās Suvalku koridora jautājums aktualizējies, jo Lietuva slēgusi Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauto preču tranzītu uz Kaļiņingradu, uz ko reaģējot Krievija piedraudējusi ar atbildes pasākumiem, gan neprecizējot kādiem tieši.

"Jāsaprot, ka koridors atrodas divu NATO valstu teritorijā un jebkādi mēģinājumi to ieņemt, būtu piektā panta gadījums ar visām no tā izrietošajām sekām. Tomēr – tā ir tikai teorija – ja mēs paskatīsimies uz karti, redzam, ka ir nepilni 80 kilometri, kas atdala Baltkrieviju no Kaļiņingradas apgabala. Principā šo teritoriju ir iespējams turēt uguns kontrolē, nepārkāpjot robežu ar sauszemes karaspēku. Tur ir divas lielas šosejas, tās var kontrolēt, kā karavīri saka, ar artilēriju. Pieņemsim, nejauši pa vidu abām šosejām nokrīt lādiņi, notiek sprādzieni. Kas notiek? Pirmkārt, civilais transports pārstāj kustēties, jo tas nav droši, apstājas preču piegāde pa sauszemes koridoru. Tālākais ir politiķu lēmums, vai apdraudēt tās uguns pozīcijas, no kurām šī apšaude tika veikta, ja tās atrastos Kaļiņigradas vai Baltkrievijas teritorijā? Tur ir mudžeklis ar politiskām, tiesiskām problēmām, kuru būs jārisina," skaidroja Vērdiņš.

Viņš gan uzsvēra, ka ilgstoši sekojis šai situācijai un Suvlaku koridora militārā nozīmē ir plaši analizēta jau kopš 2008. gada Krievijas iebrukuma Gruzijā "pat ne simtos, bet tūkstošos pētījumu" un šajos pētījumos analizēta arī augstāk aprakstītā teorētiskā iespēja. "Es domāju, ka attiecīgi militārie un politiskie plāni šādam gadījumam ir sagatavoti – kā atbildēt, kāda būs atbilde, vai tiks veikti atbildes triecieni pa uguns pozīcijām Krievijas vai Baltkrievijas teritorijā," norādīja Vērdiņš.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Līdzšinējo karadarbību Ukrainā var iedalīt trīs fāzēs – pirmā bija kara pirmās trīs dienas, otrā – apmēram mēnesis, trešā turpinās šobrīd. Vai sekos arī ceturtā – to mēs vēl redzēsim.