Fоtо: DELFI
Mediji vienmēr tieksies pēc neatkarības, bet politiķi - pēc ietekmes svirām - tā intervijā 29. novembrī "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina kultūras ministrs Nauris Puntulis. Piedāvājam noskatīties zīmīgākās atziņas un spilgtākos izteikumus no viņa intervijas.

Puntulis ministra amatā stājās 8. jūlijā, pēc tam kad uz darbu Eiropas Parlamentā pārcēlās viņa priekštece Dace Melbārde (NA). Politikā viņš gan nav jaunpienācējs – Puntulis vairākkārt ievēlēts Rīgas domē, kur vadījis arī Nacionālās apvienības frakciju, bjis arī kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (NA) padomnieks. Paralēli politiķa karjerai viņš turpina arī vairāk nekā 20 gadus ilgušo Latvijas Nacionālās operas solista karjeru.

Jau vēstījām, ka intervijā Puntulis atzina, ka jūtas palicis parādā atvainošanos rudenī no amata atbrīvotajam Dailes teātra mākslinieciskajam vadītājam Dž. Dž. Džilindžeram, kurš pēc teātra trupas dumpja zaudēja amatu.

Tāpat ziņots, ka Puntulis aicināja telekanāla LNT slēgšanā meklēt ne tikai negatīvus, bet arī pozitīvus aspektus, jo ministrs ticot, ka medija īpašnieku plāni likt uzsvaru uz digitālajām platformām, ļaus tam sasniegt jaunu auditoriju.

Puntulis arī skaidroja, ka viņa atbalsts idejai, ka jaunā nacionālā koncertzāle jābūvē pie Daugavas esot romantisku noskaņu vadīts, jo tas izskatītos labāk. Tomēr ministrs uzsvēra, ka viena konkrēta favorīta viņam neesot.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Modernais nacionālisms – bez prievītes

Kļūstot par kultūras ministru Puntulis, publiski paudis, ka vēlas attīstīt modernu nacionālismu. Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" viņš skaidroja, ka moderns nacionālisms ir iekļaujošs.

Šo modernā nacionālisma koncepciju Puntulis vēlētos iekļaut arī topošajās kultūrpolitikas pamatnostādnēs. Viņa mērķis esot šīs pamatnostādnes veidot kā dokumentu, kas tapis nevis ierēdņu kabinetos, bet gan diskusijās ar sabiedrību.

"Iesaistot šajā diskusijā, es atļaušos teikt, gara milžus, kādu ir mūsu kultūras laukā ne mazums, un diskutējot ar viņiem lielākās vai mazākās grupās, tas būtu šis mūsu pamatdokuments," klāstīja ministrs.

Čaikovski netulkot, bet ziņas titrēt


Puntulis norādīja, ka ir jautājumi, kuros viņa un bijušās kultūras ministres, Puntuļa partijas biedres Daces Melbārdes viedokļi atšķiras. Viens no tiem ir par valsts atbalstu satura ražošanai krievu valodā sabiedriskajiem medijiem – to valstij, viņaprāt, nevajadzētu finansēt, tā vietā ziņas, iespējams, titrējot. "Es nevienā mirklī neesmu pozīcijās, ka tagad Čaikovska operas būtu jādzied latviski. Tas par ko es runāju – cik ilgi mēs pārraidīsim ziņas ne valsts valodā? Man tas liekas nepareizi," teica ministrs.

Puntulis gan neuzskatot, ka kvalitatīva žurnālistiska satura radīšana krievu valodā būtu jāaizliedz, vispār tomēr, viņaprāt, atbalsta apjomu tai vajadzētu samazināt. Precīzi, cik liels samazinājums būtu nepieciešams, viņš gan nevarēja pateikt. Uz jautājumu, vai atbalsts kvalitatīvam saturam krievu valodā būtu jāsamazina arī privātajos medijos, piemēram, samazinot tam finansējumu caur Mediju atbalsta fondu, ministrs neatbildēja, norādot, ka tas ir sarežģītāks jautājums.

Sola beidzot padzīt reklāmas no sabiedriskajiem medijiem


Puntulis norādīja, ka stingri atbalsta ideju par sabiedrisko mediju ieziešanu no reklāmas tirgus, lai radītu komercmedijiem labākus konkurences apstākļus. Šī ideja gan Saeimas un ministriju gaiteņos iestrēgusi jau vismaz kopš 2015. gada un šobrīd parlaments turpina darbu pie jauna Sabiedrisko mediju likuma.

Puntulis atzina, ka šīs ieceres "strēgšanas" iemesls, viņaprāt, esot politiķu bailes zaudēt iespēju ietekmēt medijus. "Kamēr vien eksistēs politika un mediji, vieni gribēs absolūtu patstāvību un neatkarību un otri gribēs kaut kāda veida pārraudzību vai ietekmi," norādīja ministrs. Viņš gan pauda pārliecību, ka viņam šo ieceri izdosies virzīt ātrāk.

Ar Berni tiksies, vai dāvanu pieņems?


Latvijā joprojām nav Laikmetīgās mākslas muzeja – kaut iepriekš to bija pieteikušies būvēt mecenāti Boriss un Ināra Teterevi sadarbībā ar ABLV banku, bankas iekļaušana ASV naudas atmazgātāju sarakstā un tai sekojošā pašlikvidācija projektu atkal palika zem jautājuma zīmes. Šobrīd valdības deklarācijā norādīts, ka par muzeja celtniecības iespējām līdz 2022. gadam jātop jaunam informatīvajam ziņojumam.

Privāto mecenātu iecerētā muzeja būvprojekts gan tika pabeigts – tā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" apgalvoja ABLV akcionārs Ernests Bernis. Viņš norādīja, ka esot gatavs projektu arī atdāvināt valstij bez atlīdzības. Puntulis savukārt atzina, ka viņa kalendārā ir paredzēta tikšanās ar Berni, kurā ministrs uzklausīšot viņa piedāvājumu. Puntulis gan norādīja, ka pat, ja projekts ir pabeigts, tas ir jārealizē, un tas ir "ļoti finanšietilpīgi" - precīzu aprēķinu, cik tas varētu izmaksāt un kā to finansēt, gan pagaidām vēl neesot.

Kebabu cepējiem jāmācās valoda


Jautāts par to, cik veiksmīgi norit sabiedrības integrācija, Puntulis, atsaucoties uz Kultūras ministrijas rīcībā esošajiem datiem uzsvēra, ka tā notiek sekmīgi.

Aizvadītā gada vasarā apstiprinātajā Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānā 2019.-2020. gadam norādīts uz būtiskām problēmām saistībā ar bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušu personu integrāciju. "Sabiedrības attieksme pret bēgļu uzņemšanu liecina par zināmu viedokļu polarizāciju, tomēr lielākā daļa aptaujāto ir pauduši nostāju pret bēgļu uzņemšanu," pausts dokumentā.

Vaicāts par to, kā vērtējamas pēdējā laikā vērojamās tendences sabiedrības attieksmē pret trešo valstu pilsoņiem, piemēram, no Indijas un Pakistānas, Puntulis atzina, ka pašam nācies saskarties ar situācijām, kad, ieejot kādā ēstuvē, kur strādā imigranti no trešajām valstīm, izrādās, ka neviens no viņiem nespēj sazināties latviešu valodā.

"Tas jau arī nav labs piemērs. Ja tā nav tikai mana pieredze, ja tā ir pieredze arī kādam, kas savos uzskatos ir radikālāks nekā es, un viņš ieiet vienā, otrā, trešajā, tad šeit es saredzu augsni, kādēļ viņa izteikumi ir radikālāki," sprieda Puntulis.

Ar "Pakistānas kebaba" zīmolu strādājošās ēstuves ne reizi vien nonākušas Valsts valodas centra redzeslokā.

Bez dziedāšanas nevaru


Kultūras ministra amatu Puntulis arvien apvieno ar darbu Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Viņš gan uzskata, ka darbam valdībā tas netraucē, uzsverot, ka izrādēs lielākoties piedalās brīvdienās vai vēlu vakaros. Tāpat viņš turpina koncertēt arī grupā "Trīs tenori" kopā ar Miervaldi Jenču un Guntaru Ruņģi.

"Ja es kaut ko apzogu, tad es apzogu pats sevi, savu ģimeni," jautāts, vai tas netraucē pilnvērtīgi pildīt ministra pienākumus, sacīja Puntulis.

Intervijā viņš atklāja, ka pagājušajā nedēļā kopā ar Rīgas domes pārstāvjiem apmeklējis operas namu, kur iepazinies ar operas vadības sagatavoto informāciju par ēkas nolietojumu un apspriedis iespējamos situācijas risinājumus. Puntulis gan nevēlējās atklāt, kādi tieši tie varētu būt.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !