Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministru kopīgās vizītes mērķis Gruzijā bijis atklāti paust bažas par notikumu attīstību valstī, tomēr Gruzijai kā suverēnai valstij ir dabiskas tiesības pašai radīt tiesisku regulējumu dažādiem jautājumiem, piektdien raidījumā "Kāpēc" pauda ārlietu ministre Baiba Braže. Vizītes laikā ministri tikušies gan ar parlamenta pozīcijas, gan opozīcijas politiķiem, Valsts prezidenti un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem. Taču vakarā, kad notikusī trīs ārlietu ministru kāpšana uz skatuves protestētāju pūlī, Braže nav bijusi klāt, jo šāda aktivitāte "nebija programmā", turklāt "mēs nevaram diktēt nevienai citai valstij, ko darīt," pauda Braže.
Braže uzsvēra – Baltijas valstis un Islande ļoti daudz resursu ieguldījuši Gruzijas interešu labā – gan divpusēji pie Eiropas Savienības (ES) un NATO galda, gan ANO un citos veidos: "Uzskatām, ka mums kā valstīm, kas tik daudz ieguldījušas Gruzijas tuvināšanā eiropeiskai nākotnei, ir tomēr gan pienākums, gan tiesības ļoti atklāti aiz slēgtām durvīm ar kolēģiem runāt." Jau pēc vizītes ministre uzzinājusi, ka likumā pirms trešā lasījuma veikti papildu labojumi, kas to pasliktinājuši vēl vairāk.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
