Sievietes veselība – tikai dzemdēšanai? Pacientes neizpratnē par apdrošinātāju rīcību
Foto: DELFI

Vai sievietes veselība ir saistīta tikai ar auglību un dzemdēšanu vai tomēr tā nepieciešama arī sievietes labsajūtas un dzīves kvalitātes nodrošināšanai? Tas ir jautājums, kuru aktualizē endometriozes pacientes. Endometriozei ir ļoti dažādi simptomi, no kuriem zināmākais ir ļoti lielas sāpes. Tā kā slimība negatīvi ietekmē arī auglību, apdrošinātāji mēdz neapmaksāt pacientēm veiktās manipulācijas, norādot, ka tās veiktas auglības veicināšanas nolūkos.

Latvijas Endometriozes biedrības valdes priekšsēdētāja Vita Kalniņa norāda, ka endometriozes pacientēm, kam nepieciešama laparoskopija, tas ir ļoti aktuāls jautājums. Tiesa, viņas bieži izvēlas klusēt, jo slimības ārstēšana saistās ar emocionāliem pārdzīvojumiem un ciešanām. Viņa stāsta arī par gadījumu, kad sievietei bija nepieciešama laparoskopija. Operācijas izmaksas bija ap 1400 eiro, apdrošinātājs piekrita apmaksāt daļu summas – 1000 eiro. Sieviete aizņēmās līdzekļus, lai veiktu operāciju, bet vēlāk apdrošinātājs atteica kompensācijas izmaksu.

"Rakstīju sūdzību, strīdējos. Apdrošinātājs pieprasīja no mana ārstējošā ārsta slimības vēsturi un mistiski pēkšņi apmaksāja pusi no iepriekš solītā limita," Endometriozes biedrībai atklāja paciente. 1000 eiro vietā viņa saņēma 500. "Kopš sūdzības iesniegšanas ir pagājis pusgads, nav saņemta nekāda atbilde, un es šo jautājumu vairs necilāju, jo man ir kauns," atklāj paciente. Iespējams, viņai būs nepieciešama vēl viena operācija. Sieviete nezina, kā rīkosies nākotnē. Un šis nav vienīgais šāda veida gadījums.

Jāpierāda – tas nav ar auglības ārstēšanu saistīts gadījums

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne skaidro, ka pakalpojumus, kas saistīti ar ģimenes plānošanu, ieskaitot neauglības un ar to saistīto ginekoloģisko saslimšanu ārstēšanu, parasti iekļauj izņēmumos, ko apdrošinātāji neapmaksā. "Tā ir vispārēja prakse, apdrošinātājs var noteikt šādus izņēmumus." Šaicāne norāda, ka ir arī daudz citu pakalpojumu, ko parasti neapmaksā, piemēram, kosmētiskās operācijas, onkologs (jo to apmaksā valsts) un citi. Gadījumos, kad pārklājas pakalpojuma saņemšana, proti, tas nav nepieciešams tikai neauglības ārstēšanas dēļ, apdrošināji rūpīgi izvērtē situāciju un pacienta slimības vēsturi. Tiek pievērsta uzmanība tam, vai cilvēks apmeklē ginekologu, kas specializējies neauglības ārstēšanā, vai pirms tam ir bijusi neauglības ārstēšanas vēsture, kā arī tam, vai gadījums ir akūts.

Ja sieviete ilgstoši ir ārstējusi neauglību un pakalpojumus saņem specializētā auglības klīnikā, tos, visticamāk, neapmaksās. "Veselības atlīdzības bieži vērtē mediķi," skaidro Šaicāne. Tiek analizēts, vai nepieciešamais pakalpojums, diagnoze ir neatkarīga, vai arī tas saistīts ar ģimenes plānošanu.

Runājot par konkrēto gadījumu, apdrošinātājs ir rīkojies neētiski, jo vispirms apstiprināts, ka kompensācija tiks izmaksāta, bet vēlāk tas nav darīts. Šaicāne norāda, ka parasti apdrošināšanas līgumos ir skaidri atrunāts, kas tiek apmaksāts un kas ne. Pirms pakalpojuma saņemšanas rūpīgi jāizpēta apdrošināšanas līgums, jo katrs līgums var būt atšķirīgs. Ja konkrētie pakalpojumi tiek apmaksāti, tad sievietei ir skaidri jānorāda, ka to saņemšana nav nepieciešama, lai uzlabotu auglību, piemēram, apmeklējot ginekologu vai ārstniecības iestādi.

Uzmanība ir jāpievērš arī medicīniskajam pamatojumam, no kura saprotams, ka procedūras mērķis nav auglības uzlabošana, pacientei nav neauglības ārstēšanas vēstures un ārstēšana nepieciešama medicīnisku indikāciju dēļ. Attiecīgie dokumenti jāsaskaņo ar apdrošinātāju. Ja apdrošinātājs piekrīt apmaksāt nopietnu manipulāciju, piemēram, operāciju, viņš parasti uzraksta garantijas vēstuli, kas adresēta ārstniecības iestādei. Otrs variants ir norēķināties par operāciju pašai un pēc tam iesniegt apmaksu apliecinošus dokumentus apdrošinātājam, bet arī šajā gadījumā iepriekš būtu jāsaņem no apdrošinātāja rakstisks apliecinājums, ka operācija tiks apmaksāta. Šaicāne uzsver, ka visas šīs darbības jāveic pirms procedūras. Viņa arī aicina cilvēkus būt tiešiem un atklātiem pret savu apdrošinātāju.

Taujāta par to, vai apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt informāciju par pacienta slimības vēsturi, Šaicāne atbild, ka jā. "Ir jāpārliecinās par konkrēta apdrošināšanas gadījuma iestāšanos." Viņa gan piebilst, ka pieprasīt var tikai ar konkrēto gadījumu saistīto informāciju. Tāpat Šaicāne norāda, ka ikviens gadījums ir individuāls un nav iespējams vispārināt vai izdarīt secinājumus par konkrētu gadījumu, rūpīgi neiepazīstoties ar visām detaļām.

Endometriozi ārstē sāpju dēļ, bet auglību tā ietekmē

Ginekologs Jurģis Vītols skaidro, ka laparoskopija endometriozes pacientēm ir gan diagnostikas, gan ārstēšanas metode. "Lai endometriozi precīzi diagnosticētu, ir nepieciešama histoloģija, kas nozīmē paņemt mazu audu gabaliņu, ko izpēta zem mikroskopa. Histologs tad sniedz atbildi – tā ir endometrioze vai nav." Ir vairākas endometriozes ārstēšanas metodes. Parasti ārstēšanu uzsāk ar pretsāpju līdzekļiem. Ja sāpes ir spēcīgas, var tikt izrakstīti arī recepšu medikamenti.

"Nākamais ir kontracepcija," stāsta Vītols, piebilstot, ka to izmanto, ja šī metode palīdz noņemt sāpes, kas ir galvenā endometriozes pacienšu sūdzība. "Tas arī ir iemesls, kāpēc mēs operējam vai vēlamies operēt cilvēkus," runājot par sāpēm, piebilst ginekologs. Viņš skaidro, ka nākamais ārstēšanas solis ir hormonu terapija – no kontracepcijas līdz pat preparātiem, kas pārtrauc mēnešreizes. Vītols vairākkārt uzsver, ka endometriozes gadījumā galvenais uzdevums ir mazināt sāpes, ko cieš paciente.

"Pēdējais pakāpiens ir šī operācija," saka ginekologs. Viņš skaidro, ka citas metodes ne vienmēr ir pielietojamas, piemēram, mēnešreižu aizkavēšana ar hormonu terapiju nav ilgstoši pielietojama blakņu dēļ, arī hormonālā kontracepcija var izraisīt dažādas blakusparādības. Ir pierādīts, ka operācija gan mazina sāpes, gan funkcionālos traucējumus. Endometrioze var traucēt arī zarnu un urīnceļu darbību.

Speciālists arī norāda, ka pilnībā atdalīt šīs problēmas no auglības jautājuma nevar, jo ārsti, ārstējot endometriozi, patur prātā, ka paciente kādā savas dzīves brīdī varētu gribēt palikt stāvoklī. "Pateikt – nē, tas nekādā gadījumā nav neauglības ārstēšanai, es nevaru," norāda Vītols, "skaidrs, ka endometrioze pasliktina grūtniecības iestāšanās iespējamību, ir dažādi riski arī grūtniecībai un dzemdībām. Tomēr pamatā sievietēm, kas pie mums nāk, ir ļoti daudz citu sūdzību, no kurām galvenās ir sāpes." Tās var būt tik izteiktas, ka ar parastajiem pretsāpju medikamentiem palīdzēt nav iespējams.

Auglības klīnikās ārstē arī citas vainas

Vītols arī skaidro, ka Latvijā ginekologiem nav apakšspecialitātes "neauglības speciālists", līdz ar to apdrošinātāju izvērtējums ne visos gadījumos var būt korekts. "Ir absurdi, ja atsaka pacientam, kas atnāk uz auglības klīniku, jo daudzi pacienti izvēlas neauglības ārstēšanas klīniku tāpēc, ka zina – tur ir labi speciālisti, un ne vienmēr jautājums ir par neauglības ārstēšanu," uzsver ginekologs. Vītols arī skaidro, ka Latvijā daudzi speciālisti strādā vairākās vietās, piemēram, klīnikā, kurā ārstē neauglību, un parastā ārstniecības iestādē. Turklāt visiem ginekologiem, ja neskaita tos, kas specializējušies onkoloģijā, ir vienāds diploms.

Ginekologs piebilst, ka endometriozes ārstēšanas izmaksas ir ļoti augstas, tāpēc apdrošinātāju interesēs ir tās nesegt. Sievietēm ir jārēķinās ne tikai ar tiešajām izmaksām, bet arī sekundārajām, jo sāpju dēļ viņas bieži nav spējīgas apmeklēt skolu vai darbu, turklāt tās noteikti ietekmē arī paveiktā kvalitāti.

Operācija pieejama arī par valsts līdzekļiem, bet var nākties gaidīt rindā

Laparoskopijas operācija ir pieejama arī par valsts finansējumu, tiesa, tad var nākties gaidīt rindā. Kā skaidro Nacionālā veselība dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga, normatīvajos aktos nav noteikti apmaksas ierobežojumi operācijām endometriozes gadījumā. Šai slimībai var būt ļoti dažādas izpausmes atkarībā no endometriozes perēkļa izvietojuma un katrā konkrētajā gadījumā ārstējošais ārsts pieņem individuālu lēmumu par pacientei labāko iespējamo plānoto ķirurģiskās ārstēšanas metodi, tajā skaitā, vai ir jāveic laparoskopiska operācija.

Ja endometriozes perēklis ir izvietots iegurņa orgānos, tad operācija varētu tikt veikta ginekoloģijas dienas stacionārā vai arī stacionārā (ar diennakts uzturēšanos). Veidu, kā saņemt nepieciešamo operāciju, nosaka speciālists, atkarībā no slimības perēkļa lieluma, lokalizācijas un skaita, plānotās operācijas sarežģītības un pacientes vispārīgā veselības stāvokļa.

Rindas uz valsts apmaksātu operāciju dažādos stacionāros atšķiras. Dažās operāciju iespējams veikt teju nekavējoties, bet citās jāgaida teju divi mēneši. Visgarākās rindas Rīgā un tās apkārtnē februāra sākumā bija Ādažu slimnīcā (64 dienas), Latvijas jūras medicīnas centrā (60 dienas), Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers" (53 dienas) un Rīgas 1. slimnīcā (50 dienas).

Source

DELFI Viņa

Tags

endometrioze Lasāmgabali Neauglība Sievietes veselība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form