Uztura speciāliste par vitamīnu deficītu pavasarī un dabas veltēm, ko iekļaut ēdienkartē
Foto: Shutterstock

Joprojām pastāv uzskats, ka pavasaris īr īstais laiks, lai pēc nogurdinošās ziemas uzņemtu papildus vitamīnus, taču ne vienmēr tie patiešām ir nepieciešami. Nereti vitamīnu trūkums drīzāk saistāms ar sliktiem ēšanas paradumiem vai biežu slimošanu. Par uzturvielu trūkumu pavasarī un to, vai patiesi katram šobrīd jāuzņem papildus vitamīnu deva, kā šā brīža dabas veltēm, ko iekļaut ēdienkartē, skaidro uztura speciāliste Eva Kataja.

Vitamīni var trūkt jebkurā no gadalaikiem

Uztura speciāliste norāda, ka ik pavasari visiem cilvēkiem noteikti nav nepieciešami vitamīni, kas jāuzņem papildus. Pēc būtības vitamīnu var trūkt vai būt pietiekamā daudzumā jebkurā no gadalaikiem, tāpēc pavasari kā īpašu sezonu viņa negribētu izcelt. "Ja visu gadu esmu ēdusi pārdomāti un uzņēmusi dārzeņus, zaļumus, augļus, vienalga, vai arī tie nebūtu vietējie, bet kaut kur citur viņi ir sezonā, man pavasarī viss var būt kārtībā un nekā netrūkt," skaidro Kataja.

Viens no izņēmumiem gan esot D vitamīns, kas organismā var būt nepietiekamā daudzumā, ja tas nav uzņemts papildus vai atrašanās ārpus telpām, saulē, notiek reti. "No pārējiem vitamīniem, minerālvielām, ja man nav nekādu hronisku slimību, es esmu vesels cilvēks un ēdu daudzveidīgi, man pavasarī var nebūt nekāds deficīts un nekādi papildus vitamīni arī nebūs jāuzņem," viņa piebilst.

Kāpēc var šķist, ka pavasarī vitamīni ir jāuzņem vairāk?

Viens no pieņēmumiem ir tāds, ka ziemas laikā, tuvojoties pavasarim, netiek uzņemti svaigi dārzeņi, jo tos Latvijā šajā laikā nevar izaudzēt, tāpēc tiek uzskatīts, ka pavasarī būs nogurums. "Mūsdienās dārzeņi un augļi ir pieejami cauru gadu, arī skābi kāposti, kas ir labs C vitamīna avots. Ir dažādi veidi, kā parūpēties par to, lai vitamīnu deficīts nerastos," norāda uztura speciāliste. Viņa skaidro, ka neredz pierādījumus un pamatojumus, ka tieši pavasara gadalaikā vitamīnu trūkums būtu īpaši izteikts.

  • Skābēti kāposti satur ļoti daudzveidīgu labvēlīgo baktēriju spektru – pat vairākus simtus dažādu baktēriju sugu, kamēr uztura bagātinātāji piedāvā vien 2-9 dažādas sugas vienā preparātā. Padomus un receptes skābu kāpostu iekļaušanai uzturā atradīsi šajā rakstā.

Tomēr vitamīnu deficīts un nogurums var rasties arī tāpēc, ka ziemas sezonā organisms ir nomocījies ar kādām saslimšanām, piemēram, gripu vai vīrusu infekcijām. Kataja atklāj, ka arī tādos gadījumos uztura piedāvājums ir pietiekami plašs: "Var spiest sulas, ēst salātus, rupjmaizi, pupiņas un savu uzturu daudzveidot, dažādot tā, lai viss, kas nepieciešamais tiktu uzņemts." Ja nu tomēr pavasarī ir vēlme pārbaudīt, vai kaut kas netrūkst, biežākie iztrūkumi ir D, B12 vitamīniem, kā arī dzelzij.

Visas nepieciešamās uzturvielas, kas vajadzīgas veselīgam un nodrošinātam uzturam, ir pieejamas veikalos, taču izņēmums ir D vitamīns. Uztura speciāliste jebkurā gadījumā iesaka vērsties pie ģimenes ārsta vai nodot analīzes laboratorijā, lai saprastu, vai patiesi organismam trūkst, piemēram, dzelzs, kura deficīts saistīts ar nogurumu. "Tāpat B12 vitamīna varētu trūkt, bet tas ir neatkarīgi no sezonas. Vienkārši var doties uz laboratoriju un pārbaudīt, vai konkrētais vitamīns, minerālviela ir pietiekamā daudzumā," tā Kataja.

Taujāta par to, kādi ir tipiskākie vitamīni, kas tomēr pavasarī izteiktāk cilvēkiem trūkst, uztura speciāliste norāda uz dzelzi, B12 un D vitamīnu, kā arī magniju, ja tiek daudz lietota kafija un alkohols. Tomēr šo vitamīnu trūkumā pie vainas nav gadalaiks, bet drīzāk slikta diēta vai arī tas ir kādas slimības rezultāts.

Dabas zaļo enerģiju liekam šķīvī

Jau šobrīd dabā atrodami vairāki augi, kuri lieliski iederēsies dienas uztura plānā. Kataja min piemēru – gārsas jaunās lapiņas: "Tās ir dabas veltes, kuras mēs varam droši jaukt salātos, likt klāt zupām vai taisīt kokteiļus. Nepārspīlējot – nevajag trīs saujas ar "gārsenēm" likt, jo tās tomēr nav kultūraugs. Līdz ar to tās gremošanas traktam būs pārāk jaudīgas, un pārspīlējot var sanākt pretējs efekts." Tāpat viņa iesaka pieneņu lapiņas, zaķskābenes, kā arī dīgstus un diedzējumus. "Jaunās lapiņas, kas lien ārā, – mazās spinātu lapiņas, rukolas lapiņas – visu to var un vajadzētu likt, lai uzņemtu nepieciešamās uzturvielas," norāda uztura speciāliste.

  • Lūk, receptes un ieteikumi, kā ikdienas ēdienkartē iekļaut veselīgo gārsu, bet šajā rakstā skaidrojām, kā izmantot pirmās nātres.

Savukārt šobrīd ir īstais laiks, lai uzmanību pievērstu arī saldētavas krājumiem. "Tagad tos var droši izmantot. Kas nu kuram sasaldēts – sēnes, ogas, pupiņas – visu var vilkt ārā un ēst, vai nu atsaldētā veidā vai tālāk kaut ko no tā pagatavot," iesaka Kataja. Šis sasaldētajiem gardumiem ir burtiski pēdējais brīdis, jo pavisam drīz sāksies jaunā raža. Te atradīsi receptes radošai un garšīgai saldēto ogu izmantošanai.

D vitamīnu dabiskā veidā uzņemt ir sarežģītāk

Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis savulaik skaidroja, ka vitamīnus tieši tāpēc sauc par vitamīniem – tie ir vitāli svarīgi. Cilvēka organismā parasti vitamīni paši neveidojas, taču arī Brēmanis piekrīt Katajai, ka izņēmums ir D vitamīns. To var uzņemt gan ar uzturu, gan saules palīdzību, tomēr ziemas periodā, pat uzturoties ārpus telpām, šo vitamīnu uzņemt ir sarežģīti. "Ar to, ko mēs vasarā dabūjam, ar to, visticamāk, visai ziemai nepietiek," skaidroja ārsts, piebilstot, ka pārspīlēta uzturēšanās saulē palielina arī ādas audzēju risku.

"Mūsu platuma grādos šis vitamīns ir jāapēd," norādīja ārsts. Kā piemēru D vitamīna avotiem, viņš nosauca treknās jūras zivis, piemēram, tunci, sardīnes vai lasi. Tomēr šie produkti tad jāuzņem regulāri. Tāpat mencu aknas ir bagātīgs D vitamīna avots, taču jārēķinās, ka tajās ir vielas, kas organismam nav tik vajadzīgas. Vēl citi D vitamīna avoti – olas, piens un atsevišķi produkti, kuriem vitamīns pievienots ražošanas procesā.

  • Ja vēlies uzzināt, kādām maltītēm pievienot pirmos pavasara dīgstus, smelies iedvesmu šajā recepšu kolekcijā.

Uztura speciāliste Eva Kataja iesaka tik ļoti neieciklēties pēc gadalaika vien, saprotot, ka ir pavasaris, tāpēc jāuzņem, piemēram, multi vitamīni: "Obligāti nevajadzētu, un tas var būt arī bezjēdzīgs piegājiens. Drīzāk vairāk skatīties uz to, ka ārā pavasaris – tad es varu likt visādus zaļumus klāt savam šķīvim, bet principā to vajadzētu darīt visu cauru gadu. Tas būtu tas galvenais."

Source

DELFI Viņa

Tags

Diēta Dīgsti Pavasara augi pavasaris veselīgi Veselīgs dzīvesveids Vitamīni D vitamīns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form