Darboties komisijā piekritis bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte, kuru ir izvirzījusi Saeima, un uzņēmēja Baiba Rubesa.
Atklājot Zolitūdes traģēdijas komisijas sabiedrisko apspriešanu, sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Voika uzsvēra, ka šo komisiju šķita svarīgi izveidot, lai radītu vienotu stāstu par traģēdiju un atbildētu uz vairākiem jautājumiem saistībā ar to.
Viņa norādīja, ka svarīgi ir tas, kādas personas darbosies komisijā, un skaidrs, ka tie nedrīkst būt politiķi vai ar valsts varu saistīti cilvēki, jo tie komisijā tiks apspriesti. No sabiedrības esot saņemti vairāki priekšlikumi par to, kādiem cilvēkiem komisijā būtu jādarbojas.
Arī Rubesa atzina, ka komisijai jābūt darboties spējīgai komandai un šajā gadījumā nav svarīgi, cik tajā ir cilvēku - tā var būt arī maza cilvēku grupa. Šiem cilvēkiem ir jābūt daudzpusīgiem, neatkarīgiem. Svarīgi esot arī noteikt laiku, cik ilgi komisijai jādarbojas, - tie varētu būt trīs mēneši, jo, ja ilgāk darbosies, grūtāk būšot panākt rezultātu. Tāpat Rubesa atgādināja, ka komisijas uzdevums nav meklēt vai izcelt vainīgos.
Liels risks esot ticamība par objektivitāti, teica Rubesa, tomēr uzsvēra, ka darbam komisijā izvirzītie pārstāvji ir neietekmējami. Tāpat risks ir saistīts ar to, ka sabiedrībai varētu būt pārāk lielas gaidas saistībā ar komisijas darbu, cerot, ka komisija atrisinās arī citus sasāpējušos jautājumus, piemēram, likvidēs visā valstī korupciju, pauda Rubesa.
Jau ziņots, ka sabiedrība par atklātību "Delna" aicināja izveidot sabiedrisko komisiju Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanai.
"Bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem, tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ir jāzina, kas notika un kas jāmaina, lai nekas tāds neatkārtotos. Komisijas darbam jānotiek ciešā sadarbībā ar sabiedrību, un ceru, ka iedzīvotāji aktīvi iesaistīsies," pauž "Delnas" padomes priekšsēdētāja Inese Voika. Voika uzsver, ka sabiedriskās diskusijas laikā būs iespēja iepazīties ar apkopojumu par citu valstu izmeklēšanas komisiju pieredzi, tostarp Norvēģijas Breivīka komisijas, Kanādas un citu.
Komisijas darbības mērķis būs izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas un seku likvidēšanas procesu, kā arī atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, normatīvā regulējuma efektivitāti būvniecības un civilās aizsardzības jomā.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
