Darbinieku trūkst gan Eiropā, gan Latvijā. Kurās profesijās vislielākais vakanču skaits?  (12)

Paredzams, ka šī tendence turpināsies, un tas rada bažas par iespējamo negatīvo ietekmi uz uzņēmumu izaugsmi. Tas bremzē arī potenciāli straujāku ekonomikas attīstību.

Dažādu nozaru pārstāvji norāda, ka situācija darba tirgū rada aizvien lielākus izaicinājumus un ir nepieciešami gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumi. Kurās profesijās ES un Latvijā trūkst visvairāk darbinieku, kā arī, kādi varētu būt potenciālie risinājumi, skaidro "Delfi Bizness", aptaujājot gan ekspertus, gan uzņēmēju pārstāvjus.

Nodarbinātības līmenis (iedzīvotāju vecumā no 20–64 gadiem) ES jau vismaz pāris gadus turpina sasniegt rekordus. 2022. gadā nodarbinātība ES palielinājās par 1,5 procentpunktu un sasniedza vēsturiski augstāko līmeni – 74,6% jeb 213,7 miljonus cilvēku. Pērn rādītājs turpināja pieaugt, 2023. gada nogalē tam sasniedzot 75,5%.

Salīdzinājumam – Latvijā nodarbinātības līmenis 2023. gadā sasniedza 77%. Latvijā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2023. gadā kopumā samazinājies par 0,2% jeb diviem tūkstošiem līdz 884,2 tūkstošiem. 4. ceturksnī nodarbināto skaits bijis par 1,4% jeb 12,9 tūkstošiem mazāks nekā 2022. gada attiecīgajā ceturksnī.

Tiesa gan, ES iedzīvotāju nodarbinātības pieaug ne bez iemesla – tās palielināšana ir nozīmīgs ES mērķis, ko atbildīgās amatpersonas iekļāvušas svarīgāko darbu sarakstā jau vairākus gadus un arī nākotnē plāno šim jautājumam pievērst īpašu uzmanību.

2021. gadā notikušajā samitā Portugāles pilsētā Porto ES līderi parakstīja Eiropas Komisijas noteiktos trīs galvenos mērķus 2030. gadam. Viens no tiem ir panākt, lai vismaz 78% cilvēku vecumā no 20 līdz 64 gadiem būtu nodarbināti.

Tādējādi, turpinot līdzšinējā tempā, šo mērķi visdrīzāk izdosies sasniegt.

Līdz ar nodarbinātības pieaugumu gan ES, gan Latvijā pakāpeniski pazeminās bezdarba līmenis.

ES bezdarba līmenis jau vairākus mēnešus turas salīdzinoši stabilā līmenī, svārstoties ap 6% atzīmes. Kā norāda "Eurostat", šis ir zemākais rādītājs kopš 2000. gada, kad tika sākts datu apkopojums mēneša griezumā.

Latvijā 2023. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bezdarba līmenis sarucis par 0,4 procentpunktiem – līdz 6,5%.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka bezdarbu mazina ne tikai tas, ka vairāk cilvēku atrod darbu, bet arī kopējā strādājošo skaita samazinājums demogrāfijas negatīvo tendenču dēļ. Piemēram, 2023. gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās par aptuveni 12 tūkstošiem. Tomēr pastāv pieprasījums pēc darbiniekiem konkrētās nozarēs, un, piemēram, tuvākajā laikā bezdarbu zemā līmenī palīdzēs turēt arī spēcīgs kāpums atsevišķās intensīva darba nozarēs, piemēram, celtniecībā, min eksperts.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas februāra sākumā aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm 2025. gadā bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz 6%, bet nākamajos gados pietuvoties 5% rādītājam. Nodarbināto skaitu būtiskāk ietekmēs iedzīvotāju skaita samazināšanās, un tiek prognozēts, ka turpmākajos gados tas būs stabils, no 2026. gada samazinoties par 0,3% gadā.

Brīdinājumi par darbaspēka trūkumu Eiropā ir izskanējuši jau agrāk, bet pandēmija šo tendenci nedaudz piebremzēja. Tomēr šobrīd darbaspēka trūkums daudzās ES valstīs ir sasniedzis vai pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni. 2022. un 2023. gadā brīvo darbavietu īpatsvars ES pietuvojies 3% atzīmei.

2023. gada otrajā pusē visaugstākie rādītāji bija Beļģijā (4,7%), Nīderlandē (4,5%), Austrijā (4,2%) un Vācijā (4,1%), bet viszemākie (0,8%) – Rumānijā, un Bulgārijā. 

Latvijā brīvo darbvietu īpatsvars turas aptuveni 2,8% līmenī.

Eirozonas 2024. gada finanšu un ekonomikas pārskatā tika secināts, ka darbaspēka trūkums ir īpaši izteikts pakalpojumu nozarē. Savukārt prasmju trūkums ir kļuvis par būtisku šķērsli dažās profesijās, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, būvniecībā, inženierzinātnēs un veselības aprūpē.

Tomēr darbaspēka trūkums nav tikai kādas konkrētas nozares problēma. Dati liecina, ka brīvo darbavietu īpatsvars ES pieaug visās apakšnozarēs. Vislielākais darbaspēka trūkums ir administratīvo un atbalsta pakalpojumu jomā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un būvniecībā. 

Salīdzinoši zemāki rādītāji ir elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas jomā, finanšu un apdrošināšanas darbību jomā un apstrādes rūpniecībā.

Savukārt Latvijā pēdējos gados strauji pieaudzis brīvo darbvietu īpatsvars valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, ieguves rūpniecībā un karjeru izveidē. Piemēram, 2023. gada beigās vidējais aktīvo vakanču skaits būvniecības nozarē bija nedaudz zem 7000, kas veido aptuveni 26% no kopējā ekonomikas vakanču kopuma, liecina Nodarbinātības Valsts aģentūras dati.

Savukārt viszemākais brīvo darbvietu īpatsvars ir profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs, atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) veiktu aptauju, uzsver, ka darbaspēka trūkums gada nogalē vairs nebija tik izteikts uzņēmējdarbību kavējošs faktors kā 2023. gada 3. ceturksnī.

Arī janvārī uzņēmumu īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbību kavējošu faktoru, ir samazinājies gan būvniecībā, gan rūpniecībā. Daļēji darbaspēka trūkuma sarukums šajās nozarēs skaidrojams ar lēnu atkopšanos ārējos tirgos, un turpmāk tas var mazināt arī spiedienu uz šo nozaru algām, uzsver eksperts.

Tomēr darbaspēka pieprasījuma kritums nenotiek visur – sarūkošas inflācijas apstākļos pakalpojumu sektorā sākās atkopšanās, tāpēc janvārī darbaspēks kā uzņēmējdarbību kavējošs faktors bija izteiktāks šajā nozarē.

Turklāt, neskatoties uz nodarbināto skaita kritumu 2023. gada pēdējā ceturksnī, uzņēmēju nodarbinātības gaidas kopumā saglabājas tuvu iepriekšējā ceturkšņa līmenim. Šo apstiprina arī citi rādītāji, piemēram, vakanču skaita dinamika darba tirgū kopumā ir pozitīva, saka centrālās bankas eksperts.

Darbaspēka trūkuma problēma nav radusies vakar vai aizvakar, intervijā “Delfi Bizness” uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Ilgstoši nerisinātajai problēmai viņš min vairākus iemeslus. 

Viens no tiem ir zemie dzimstības rādītāji. “Mēs vairs nevaram cerēt uz dzimstības veicināšanu ar dažādu pabalstu piešķiršanu un vides uzlabošanu –, šo brīdi mēs esam nokavējuši,” uzskata Gorkšs. Viņš norāda, ka ar pieejamajām darbaroku rezervēm vairs nepietiek. Kā risinājumu viņš piedāvā vieglāku darba tirgus atvēršanu tieši kvalificētu speciālistu piesaistei, kā arī jādomā, kā piesaistīt tos, kas jau ir Latvijā, piemēram, Ukrainas pilsoņus.

Runājot par skaitu, jārunā arī par kvalitāti, uzsver Gorkšs, tāpēc LDDK publiskā telpā ir uzsākuši sarunu par pieaugušo izglītības attīstību un finansēšanu nākotnē. “Šobrīd jau daudzi pētījumi rāda, ka līdz pat 2035. gadam vismaz 50% cilvēku būs jāapgūst jaunas prasmes,” atzīst Gorkšs.

LDDK ģenerāldirektors min, ka valsts pārvaldē joprojām nav panākta vienošanās par to, kura iestāde būs atbildīga par jaunu cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, jo līdzšinējā darba devējus nav apmierinājusi. 

Šobrīd stratēģija ir vērsta uz indivīda personīgo motivāciju, ko tieši viņš vēlas, nevis uz darba devēja attīstības plāniem. “Būtiski ir, ka nevis kaut kāda aģentūra realizē programmas un pats indivīds var izvēlēties, ko viņš vēlas apgūt, bet, lai šīs programmas kalpo darba devēja vajadzībām un kopējām tendencēm, lai izglītojamiem būtu pievienotā vērtība valsts ekonomikā,” saka Gorkšs.

Kā vēl vienu darbaspēka trūkuma iemeslu Gorkšs min nepietiekamu izglītības kvalitāti. “Mums nav attīstīts pieprasījums pēc kvalitatīvas izglītības, to arī apliecina jauniešu zemā interese studēt STEM priekšmetus – dabas zinātnes, matemātiku,” saka Gorkšs. 

Marta sākumā LDDK nosūtīja vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai (“Jaunā Vienotība”) ar aicinājumu uz izlēmīgu rīcību STEM izglītības pieejamības nodrošināšanā. Viena no prasībām ir mācību līdzekļu pieejamība STEM jomas mācību priekšmetos. 

Ņemot vērā nodarbinātības līmeņa palielināšanos, eksperti uzsver, ka darbaspēka trūkuma problēma tik ātri netiks atrisināta. Īpaši izteikti šos izaicinājumus varētu izjust būvniecības, veselības aprūpes, zinātnes, tehnoloģiju (īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju), inženierzinātņu un matemātikas nozarēs.

Līdzīgas prognozes izsaka arī Eiropas nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nikolass Šmits, norādot, ka nākotnē, visticamāk, palielināsies, jo sabiedrība noveco un notiek pāreja uz videi draudzīgu un digitālu ekonomiku.

Turklāt aplēses liecina, ka pāreja uz zaļo kursu līdz 2030. gadam varētu radīt no 1 līdz 2,5 miljoniem papildu darbavietu nozarēs un profesijās, kurās jau tagad pastāv darbaspēka trūkums, piemēram, transporta un uzglabāšanas, celtniecības un elektrotehnikas jomās.

Tiesa gan, pieprasījuma dinamika var mainīties atkarībā no tā, kā veicas ekonomikai, norāda eksperti.

Straujāka ekonomikas izaugsme ļauj paredzēt augstāku pieprasījumu pēc darbarokām, kā arī lielākas iespējas darba meklētājiem atrast darbu, uzsver Migunovs. Ņemot šo vērā, ir potenciāls palielināties arī ekonomiskās aktivitātes līmenim darba tirgū, jo izdevīgāku darba apstākļu dēļ strādāt vai meklēt darbu var sākt arī tie iedzīvotāji, kuri šobrīd vispār nepiedalās nekādās darba tirgus aktivitātēs.

Savukārt "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka darba tirgus nākotnē tiks "spiests no vairākām pusēm", proti, nodarbinātību nelabvēlīgi ietekmēs preču eksporta krīze un augušās algu izmaksas, kuru mijiedarbība varētu nedaudz paaugstināt bezdarbu. Taču arī uzņēmumi, kas meklē darbiniekus, nejutīsies ļoti komfortabli.

Demogrāfijas ietekme nekur nepazudīs, darbinieku deficīts ģeogrāfiski nesakritīs ar darbavietu deficītu. Tātad varēs dzirdēt daudz it kā pretrunīgu sūdzību. Strādājošo labklājība uzlabosies, strauji kāpjot reālajām algām, paredz Strautiņš.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.