Milzīgā dabasgāzes ražotāja monopolu, no kura piegādēm desmitgadēm ir atkarīgas daudzas valstis, apdraud tehnoloģiju progress, kura iespaidā gāzes tirgus kļūst arvien globālāks, pieaug ieguves apjomi un krītas cenas.

Viens no faktoriem, kas apdraud "Gazprom" ietekmi, ir Tuvo Austrumu konkurentu aktivitāte. Tie būvē iekārtas dabasgāzes sašķidrināšanai un attīsta speciālu tankkuģu flotes, ar ko sašķidrināto gāzi var nogādāt tūkstošiem kilometru attālumā - tālāk un pa elastīgāku maršrutu nekā jebkurš cauruļvads. Eiropā un Āzijā sašķidrinātā gāze arvien vairāk konkurē ar "Gazprom". Savas piegādes Eiropai ievērojami ir palielinājusi Katara, 2011. gadā eksportējot 44 miljardus kubikmetru sašķidrinātās gāzes, salīdzinot ar pieciem miljardiem 2006. gadā.

Kā otru iemeslu, kas apdraud Krievijas kompānijas monopolu, "Spiegel" min Norvēģiju, kura paplašina gāzes ieguves izpēti un pārņem tirgus daļu Eiropā. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes ("Eurostat") datiem Norvēģijas gāzes piegāžu apjomi Eiropā 2012. gadā pieauga par 16%, savukārt "Gazprom" eksports saruka par astoņiem procentiem.

Izmaiņas tirgū veicina arī jaunās urbšanas metodes, kas ļauj vieglāk iegūt dabasgāzi mūžīgā sasaluma zonā, blīvos mālos un no slānekļa, ļaujot ievērojami paplašināt gāzes ieguves vietas. Tas izraisīja gāzes ieguves izrāvienu ASV, kur "Gazprom" plānoja iegūt 10% tirgus, tagad šis mērķis šķiet visnotaļ nesasniedzams, analizē "Spiegel".

Šīs izmaiņas izjutīs Krievija – gāzes eksporta kritums būs nopietns trieciens Maskavai, 50% kuras ieņēmu veido naftas un gāzes pārdošana. Tuvākajos gados, lai samazinātu atkarību no Krievijas, netradicionālajai gāzes ieguvei gatavojas pievērsties tāda ES valsts, kā Polija. Tas norāda uz tendenci, ka bez ienākumu zuduma Maskava zaudēs arī savu politisko "sviru" pār Poliju, Ukrainu, Lietuvu un citām bijušās Padomju Savienības ietekmes sfēras valstīm. Vācijas izlūkdienests paredz, ka līdzšinējais enerģētikas gigants "Gazprom" savu ietekmi drīz sāks zaudēt.

Desmitgadēm ilgā dominēšana dabasgāzes tirgū "Gazprom" ir padarījusi slinku, skaidro "Spiegel". Kompānija nespēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem un cenšas saviem klientiem uzspiest dārgus ilgtermiņa piegādes īgumus, tomēr situācija arvien biežāk piespiež uzņēmumu samazināt piegādes cenas.

"Gazprom" peļņa 2012. gada periodā no janvāra līdz septembrim bijusi 20,2 miljardi eiro (14,1 miljards latu), kas ir par 12% mazāk, salīdzinot ar identisku periodu 2011. gadā. Kompānijas gāzes eksporta apgrozījums samazinājies par astoņiem procentiem, bet par 6,7% samazinājusies gāzes ieguve, atsaucoties uz Krievijas bijušo enerģētikas ministra vietnieku Vladimiru Milovu, raksta "Spiegel".

Kompānija peļņas kritumā vaino ekonomisko krīzi Eiropas valstīs, bet "Spiegel" norāda, ka pieprasījums pēc "Gazprom" produkcijas ir samazinājies straujāk nekā kopējais gāzes pieprasījums. Piemēram, Itālijā 2012. gada pirmajos trīs ceturkšņos pieprasījums pēc dabasgāzes krities par 2,6%, bet "Gazprom" piegādes samazinājušās par 11%. Vēl uzskatāmāka aina ir Nīderlandē, kur tajā pašā periodā gāzes patēriņš bijis par deviņiem procentiem zemāks, bet no "Gazprom" iepirktās gāzes apjoms sarucis par 42,6%. Savukārt Polijā, kur gāzes pieprasījums pat pieaudzis par 6,2 %, no "Gazprom" importēts par 11,5% mazāks apjoms, uzskatāmi ilustrē "Spiegel".

Papildus "Gazprom" vēl vairāk grasās ierobežot Eiropas Komisija (EK), kas septembrī sāka pretmonopola izmeklēšanu pret enerģētikas gigantu, lai pārbaudītu pārmetumus par uzņēmuma negodīgo konkurenci Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgū.

"Gazprom" pozīcijas ir apdraudētas arī ārpus ES. Ukraina, kuras ekonomiku apdraud augstās enerģijas cenas, samazina Krievijas gāzes importu. Kijeva par 1000 kubikmetriem gāzes maksā 425 dolārus (219 lati). Maskava ļauj nojaust, ka cena var tikt samazināta, ja Ukraina pievienosies Krievijas vadītajai Muitas savienībai, kurā jau ir Baltkrievija, kas maskā 185 dolārus (95,5 lati) par 1000 kubikmetriem gāzes. Tikmēr Ukraina strādā pie plāniem, kā tikt galā ar Maskavas šantāžu, rakta "Spiegel". Odesā paredzēts būvēt sašķidrinātās gāzes tankkuģu termināli un ir parakstīts līgums par slānekļa gāzes ieguvi ar amerikāņu kompāniju "Shell".

"Spiegel" norāda, ka "Gazprom" sāk izjust konkurenci arī Krievijas iekšienē. Naftas un gāzes ieguvi Arktikas kontinentālajā šelfā paredzēts uzticēt mazākiem uzņēmumiem, bet "Gazprom" tirgus daļu sāk iekarot Krievijas otrs lielākais gāzes ražotājs "Novatek", kurš stiprina savas saites ar Kremli.

"Mums vajadzētu pārdomāt, ko mēs varam sniegt pasaulei gadījumā, ja enerģijas attīstības paradigma mainās," nepieciešamību samazināt Krievijas atkarību no energoresursu eksporta Pasaules Ekonomikas forumā Davosā uzsvēra premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. "Man nav šaubu, ka tā mainīsies," apliecināja premjers.