Dzīve pasaules malā - šķiet, tā visprecīzāk var raksturot Kalačas ciemata Krievijā 12 iedzīvotāju ikdienu.
1
Sverdlovskas apgabalā Urālu reģionā Kalačas ciematā savulaik dzīvojuši apmēram 600 cilvēku, bet tagad šo vietu par mājām dēvē vairs tikai 12 cilvēki.
Reuters/Scanpix
2
Kā stāstījuši vietējie iedzīvotāji, situācija mainījusies, kad Padomju Savienības sabrukuma rezultātā iznīkusi arī mežniecības nozare, un cilvēki devušies prom darba un labākas dzīves meklējumos.
Reuters/Scanpix
3
Ciematiņš atrodas 150 kilometru garas dzelzceļa līnijas galā, kas šo vietu padara vēl spokaināku.
Reuters/Scanpix
4
Vietējie ir gandrīz pilnībā nošķirti no ārpasaules – vilciens pie viņiem ierodas vien pāris reizes nedēļā.
Reuters/Scanpix
5
Kalačā nav telefonu, mobilo sakaru, bet elektrība tiek ieslēgta tikai uz pāris stundām pievakarē.
Reuters/Scanpix
6
“Dažreiz šeit kļūst ļoti garlaicīgi,” par dzīvi pasaules malā stāstījis 62 gadus vecais Sergejs, kurš dzīvo kopā ar savu 86 gadus veco, puskurlo māti. Viņa arī ir ciemata vecākā iedzīvotāja, un abi pie miera dodoties jau ap astoņiem vakarā.
Reuters/Scanpix
7
No kā gan viņi pārtiek? Šo tie atved vilciens, bet vairumu pārtikas viņi sagādā paši. “Kartupeļi, tomāti, gurķi. Ko vairāk mums vajag?” aģentūrai 'Reuters' atzinis kāds no sādžas iedzīvotājiem.
Reuters/Scanpix
8
Šī kompānija ir īpaši spilgta – ceļu uz Kalaču ar motorizētu drezīnu vīrs ar iesauku Barselona (no kreisās) un viņa biedri Aleksejs Bolotovs un Aleksejs Jakušins īsina, sildoties ar pārbaudītu vērtību – vodku.
Reuters/Scanpix
9
Ja Kalačā palikuši vairs tikai 12 cilvēki, tad ciematam tuvākajā pilsētā Sankinā situācija ir cerīgāka – tur mitinās aptuveni 600 cilvēku. Uz šo pilsētu Kalačas iedzīvotāji arī dodas reizi mēnesī, lai saņemtu pensijas un pasta sūtījumus.
Reuters/Scanpix
10
Un Sankinā vēl dzimst bērni.
Reuters/Scanpix
Foto galerijā plašāks ieskats nomaļā reģiona dzīvē
