Kaķi kokos, lopi vircas bedrēs un čūskas pagalmā – VUGD glābēju ikdiena

Kaķi kokos, lopi vircas bedrēs un čūskas pagalmā – VUGD glābēju ikdiena
Foto: Privātā arhīva foto

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji ik dienas ne tikai dzēš ugunsgrēkus un glābj cilvēkus, bet arī steidzas palīgā vairākiem bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem. Līdz šī gada oktobra sākumam ugunsdzēsēji glābēji veikuši jau vairāk nekā 5500 glābšanas darbus, kur katrs septītais jeb 743 izsaukumi saistīti ar dzīvnieku glābšanu, ziņo VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Salīdzinot ar pagājušā gada tāda paša laika periodu, var secināt, ka dzīvnieku glābšanas skaits nav būtiski mainījies – 2017. gadā tie bija 735 glābšanas darbi. Tas nozīmē, ka ugunsdzēsēji glābēji steidz palīgā vidēji diviem, trim dzīvniekiem dienā. Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 423 gadījumos, savukārt 286 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 34 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.

VUGD palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 315 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 251 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 177 reizes devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.

Visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst tieši kaķi – teju puse no dzīvnieku glābšanas darbiem ir saistīti tieši ar kaķiem. Šogad jau 356 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās.

Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība, ir putni – 154 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās utt. Bieži arī ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 65 reizes, kā arī šogad 52 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.

Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.

Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvotu aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar, vēsta Palkavniece.

VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime.

Jāņem ņemt vērā arī tas, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem. Gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka