Anda Blumberga: Efektīvas investīcijas veselības aprūpē – ieguvums valsts budžetam  (15)

Eiropas Komisija Latvijai iesaka vienlaikus ar veselības aprūpes sistēmas pieejamības un kvalitātes uzlabošanu rūpēties arī par nozarei piešķirtā finansējuma efektīvāku izlietošanu. Šādu mērķi nav iespējams sasniegt bez nopietniem pārkārtojumiem, tādēļ varam būt gandarīti, ka Māra Kučinska vadītā valdība to apzinās un savā rīcības plānā apņēmusies panākt veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un stabilu finansējumu, veicot veselības nozares reformas. Sagatavot reformas valdība uzdevusi Veselības ministrijai, nosakot, ka papildu finansējums piešķirams tikai pēc šo reformu atbalstīšanas Ministru kabinetā.

Lai Veselības ministrijai palīdzētu šī uzdevuma izpildē un atbalstītu to, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) sākusi pētījumu par valsts budžeta līdzekļu efektīvāku investēšanu kompensējamo medikamentu apmaksā. Pētījuma pirmās kārtas rezultāti, kurus kopā ar vairākiem reformu priekšlikumiem SIFFA iesniegusi Veselības ministrijā, ļauj secināt, ka kompensējamo medikamentu apmaksai paredzēto valsts budžeta līdzekļu apjoma palielināšana, efektīvāks un mērķtiecīgāks izlietojums nodrošinātu labāku veselības aprūpes rezultātu un sniegtu ekonomisko ieguvumu, samazinot pacientu ārstēšanai un dažādiem pabalstiem nepieciešamos līdzekļus.

Tomēr, lai šādu rezultātu sasniegtu, nepieciešamas pārmaiņas medikamentu izvērtēšanā pirms tos iekļauj Kompensējamo zaļu sarakstā. Līdz šim lietotā pieeja nav bijusi pietiekami efektīva – to pierāda arvien pieaugošie invaliditātes apjomi un slimības pabalstu saņēmēju skaits, kas būtiski palielina kā ārstēšanas izmaksas, tā arī spiedienu uz sociālo budžetu. Invaliditātes pirmreizējie gadījumi saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem no 2006. līdz 2015. gadam, tātad 10 gadu laikā, palielinājušies par 68%, nestrādājošo invalīdu skaits – par 91%. Invaliditātes izmaksas 10 gados augušas par 170%, 2014. gadā sasniedzot 308 miljonus eiro. Savukārt slimības pabalstu saņēmēju daudzums un izmaksas palielinās straujāk nekā strādājošo skaits. 2015. gadā slimības pabalstu izmaksas pret 2014. gadu pieauga par 38%, sasniedzot 117 miljonus eiro.

Lai situāciju uzlabotu, SIFFA piedāvā pirms medikamentu iekļaušanas Kompensējamo zāļu sarakstā vērtēt ne tikai to cenas atbilstību budžeta iespējām, bet ņemt vērā arī veselības un finanšu efektivitāti, proti, vai zāles mazina hospitalizācijas un invaliditātes apjomus un veicina pacientu darbspēju atjaunošanos. Izvēloties medikamentus tikai pēc zemākās cenas, šāds rezultāts ne vienmēr tiek nodrošināts.

Nepieciešams palielināt arī inovatīvo medikamentu pieejamību – Latvijā tā ir zemākā Baltijā un Eiropā. Inovatīvo medikamentu izmantošana ļauj ievērojami efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, kā arī panākt augstāku veselības efektivitāti. Mums būtu jāņem piemērs no Lietuvas, kur pacientu interesēs un labāku ārstēšanas rezultātu sasniegšanas nolūkos valsts budžetā izveidota konkrēta pozīcija inovatīvo medikamentu apmaksai, katru gadu šim mērķim atvēlot noteiktu summu.

Līdzšinējās kārtības maiņa palīdzētu ne tikai uzlabot situāciju veselības aprūpes jomā ilgtermiņā, bet arī risināt Labklājības ministrijai ļoti aktuālo invaliditātes un darbnespējas gadījumu skaita un izdevumu pieauguma jautājumu. SIFFA pētījuma pirmā kārta ļauj secināt, ka medikamentu labāka pieejamība pozitīvi ietekmētu invaliditātes samazināšanos un darba spēju atgūšanu visās nozīmīgākajās slimību grupās, kurās ir liels pirmreizējo invalīdu skaits un darba spēju zudums, tās ir asinsrites slimības, ļaundabīgie audzēji, nervu sistēmas slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu slimības, gremošanas sistēmas slimības, ādas slimības, infekciju slimības.

SIFFA pētījumā ir identificējusi dažādu slimību piemērus, kuri ar konkrētiem skaitļiem ilustrē iespējamos ieguvumus lielāku investīciju un labākas medikamentu pieejamības gadījumā. Sākotnējie dati par atsevišķām diagnozēm bez to vispārināšanas uz visu attiecīgo slimību grupu liecina, ka ekonomiskais ieguvums valstij un sabiedrībai varētu būt mērāms daudzos miljonos eiro gadā.

Piemēram, lai savlaicīgi ārstētu hipertensiju tikai par 10% lielākam pacientu skaitam nekā patlaban, gadā papildus nepieciešamas 1,38 miljonu eiro investīcijas, savukārt medikamentu pieejamības palielināšana palīdzētu papildus novērst vairāk nekā 200 kardiovaskulārās komplikācijas, tai skaitā 51 nāves gadījumu, kas valsts budžetā ietaupītu vismaz 3,2 miljonus eiro. Atjaunojot zāļu cenas kompensācijas apjomu 75% apmērā, būtu iespējams aptuveni par trešdaļu palielināt no depresijas ārstēto pacientu skaitu un samazināt ar darba nespēju un pašnāvībām saistītos valsts budžeta zaudējumus par 1,7 miljoniem eiro gadā. Astmas medikamentu cenas kompensācijas apjoma paaugstināšana līdz 90% ļautu ievērojami samazināt ar neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumiem, hospitalizāciju, slimības pabalstiem saistītās izmaksas, nodrošinot 0,7 miljonus eiro lielu ietaupījumu valsts budžetā ik gadu. Izmantojot jaunu, efektīvu medikamentu terapiju limfomas ārstēšanā, neraugoties uz augstākām tiešajām izmaksām, ieguvums budžetā sasniegtu 6,6 miljonus eiro gadā uz 100 pacientiem.

Minētie piemēri ieskicē ieguvumus, kādus veselības aprūpei, sabiedrības veselībai un valsts budžetam ilgtermiņā var nodrošināt mērķtiecīgas investīcijas efektīvos medikamentos, tādēļ ceram uz aktīvu Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijas sadarbību, īstenojot reformas un nodrošinot līdzekļu efektīvu investēšanu kompensējamajos medikamentos. Latvijai ir jāpārņem citu valstu pieredze un veselības aprūpē jāanalizē arī ekonomiskie ieguvumi, pielietojot veselības tehnoloģiju novērtējuma metodi, kas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs labi zināms instruments veselības aprūpes finanšu efektivitātes uzlabošanai.

Medicīnas speciālistiem sen zināma likumsakarība, ka lielu daļu no veselības aprūpes, darba nespējas un invaliditātes izdevumiem ir iespējams novērst, pacientiem savlaicīgi garantējot labu primāro aprūpi un efektīvus medikamentus. Latvijas gadījumā tas prasa papildu investīcijas, tomēr, kā rāda SIFFA sāktais pētījums, tās atmaksātos dažu gadu laikā. Efektīvas investīcijas medikamentu apmaksā ir viena no tām struktūreformām, kuru sagaida Eiropas Komisija un kura noteikti ir Latvijas pacientu interesēs.