Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Koalīcija jau iepriekš konceptuāli vienojās par Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvu likumā noteikt ierobežojumus Lielo kapu teritorijas izmantošanai transporta infrastruktūras attīstībai. Ministrija ir apņēmusies nostiprināt aizsardzības mehānismus, lai nodrošinātu Lielo, Pokrova un Jēkaba kapu neaizskaramību, veicot papildinājumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā. Tādējādi neatkarīgi no kapu teritorijas īpašuma tiesībām tiks izslēgta iespēja Lielajos kapos veikt apbūvi vai citas darbības, kuru dēļ pastāv kapu teritorijas samazināšanās risks vai tās funkciju maiņa.

Kā ziņots, iepriekš bija paredzēts, ka valdība 28. martā lems par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, par 372 443 eiro atpērkot Lielos kapus.

Kultūras ministrija (KM) skaidroja, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) 17. februārī saņēma Rīgas domes Īpašuma departamenta iesniegumu ar lūgumu izskatīt pirmpirkuma tiesību izmantošanu attiecībā uz Lielajiem kapiem.

Nekustamais īpašums ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Dārzu un parku arhitektūras ansamblis "Lielie kapi" ar memoriālajām celtnēm". Ņemot vērā valsts nozīmes kultūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, atrašanās vietu, izmantošanas veidu, nepieciešamību nodrošināt pieminekļa publisko pieejamību, kā arī sabiedrības intereses un lietderības apsvērumus kultūras mantojuma aizsardzības jomā VKPAI uzskata, ka ir nepieciešams izmantot valsts pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu par kopējo pirkuma līgumā noteikto maksu 372 443 eiro ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

KM norāda, ka Lielajiem kapiem ir liela kultūrvēsturiskā vērtība Rīgas un Latvijas vēsturē. Tie ietilpst arī valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonā. KM uzsver, ka Lielie kapi ir koncentrēts un daudzveidīgs memoriālās kultūras objektu krājums, kurā pārstāvēti visi tam laikmetam atbilstošie stili no baroka līdz jūgendstilam.

Turklāt pēdējā laikā par Lielajiem kapiem ir izvērtušās aktīvas diskusijas, kas saistītas ar ieceri pilsētā izbūvēt jaunu tramvaja līniju. Par aktīvu sabiedrisko līdzdalību un iniciatīvu Lielo kapu saglabāšanā un aizsardzībā ir iestājusies sabiedriskā organizācija "Lielo kapu draugi", kas kategoriski iebilst pret jebkādu Lielo kapu teritorijas pārveidošanu, kas ir pretrunā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanas interesēm.

Ņemot vērā VKPAI konstatēto, ka nepieciešams izmantot valsts pirmpirkuma tiesības uz Lielajiem kapiem, bet tās budžetā nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, KM uzskata, ka nekustamo īpašumu pirkšanu nepieciešams finansēt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Kā vēstīts, FM secinājusi, ka šo nekustamo īpašumu nodošana FM valdījumā un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā uzskatāma par tai neraksturīgu funkciju.

Ievērojot to, ka rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu sastāvā esošo zemes vienību lietošanas mērķis ir kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve un pārējo sabiedrisko nozīmes objektu apbūve, kā arī saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam nekustamie īpašumi atrodas Apstādījumu teritorijā, minēto nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana ir pašvaldības autonomā funkcija. Tas atbilst likumā "Par pašvaldībām" noteiktajam, informēja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

FM pārstāvis arī norādīja, ka saskaņā ar VNĪ darbības stratēģijā 2014.-2018. gadam noteikto VNĪ nekustamā īpašuma portfelī saglabājami un attīstāmi tikai tie īpašumi, kas ir nepieciešami valsts funkciju realizācijai, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu. Pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā. Tādējādi "Lielo kapu" apsaimniekošana nav VNĪ funkcija un uzdevums.

FM arī atzīmē, ka ar arhitektūras ansambli "Lielie kapi" saistīto nekustamo īpašumu sakārtošanai un pārvaldīšanai ir nepieciešami ievērojami līdzekļi.

Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) norādīja, ka Rīgas dome ir gatava uzņemties atbildību par Lielajiem kapiem, taču neiebilstu, ja valsts izmantotu pirmpirkuma tiesības, kapus pārņemot savā īpašumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!