Pirtnieks un garīgais taisnotājs Vilnis Lejnieks saka – ar šādiem aizspriedumiem jeb ticējumiem nākas sastapties katru dienu. Kundze, zābakus novelkot, cīnās, saliekusies deviņos līkumos, bet somu zemē neliek, jo citādi naudiņa izbeigsies... Vilnis uzskata, ka svarīgāks drīzāk ir maks, ko glabājam somā, nevis pati soma. "Mans skaidrojums būs enerģētiski praktisks – no zemes tu nācis, par zemi tu paliksi. Zeme dod pārticību, un zeme to arī var paņemt, tāpēc jāsargā jau saņemtais!"

Arī kulturoloģe, ezotēriskās studijas "Supernova" vadītāja Olga Vlasova piekrīt: "Man šķiet, ka visi tautas ticējumi glabā sevī gluži praktiskus ieteikumus. Turklāt – neviens nekad par šādu tēmu nav veicis pētījumus, citādi, piemēram, visas slāvu nelaimes varētu izskaidrot ar to, ka viņi liek somas zemē, naudu – uz galda, banknoti saņem ar nepareizo roku, atkritumu kastes iznes pēc saulrieta un neskūpsta naudas krupīti..."

Bioenerģēts Pēteris Lejiņš (Daugavietis) par "somu un naudas būšanu" ir skeptisks: "Ir ticējumi, kas pamatoti uz nezināmās pasaules likumsakarībām. Bet konkrētais gan ir tas pats, kas ticēt, ka pār ceļu pārskrējis melns kaķis vēsta nelaimi. Kāds kaut kad ir popularizējis savu fikso "domu" un izveidojis kolektīvo domu jeb "somas nelikšanas uz grīdas" egregoru. Jo vairāk tam tic, jo reālāk tas strādā."

Savukārt numeroloģe Dita Blūma-Balinska ticējuma skaidrojumu skata attieksmē. "Nauda ir aktīvs maiņas moments, principā nevīžīga izturēšanās pret somu parāda arī nevīžīgu attieksmi pret naudu! Šajā gadījumā saistībā ar somu un naudu nav tikai nauda, kas ir makā, bet arī mūsu darbs, kas nes ienākumus, mūsu laiks, kas ir dārgs, un arī nauda, kas ir makā un attiecīgi – somā. Svarīgi ir izturēties pret to ar cieņu. Ja mētāsi vai liksi zemē, tad attiecīgi arī īstenosies šis te teiciens, ka nauda iet prom. Katrai vietai ir savas lietas, un katrām lietām savas vietas. Tāpat arī rokassomiņa savā ziņā projicē to, kas notiek mūsu galvās, un arī galvu mēs taču neliekam uz zemes!"

"Ja kāds to pārliecināti mums pasaka, ieprogrammē mūsos, tad noteikti naudas nebūs," smejas reinkarniste Inga Ružicka, "jo tas ir ierobežojošais uzskats – bailes, ka nebūs naudas." Taču viņa atzīst, ka vispār šim teicienam ir dziļa jēga.

"Ko nozīmē soma uz grīdas? Soma ir arī pats cilvēks uz grīdas. Enerģija necirkulē, ir piezemēta. Grīda – tā ir zemes plaknes izpratne. Mēs varam nolikt somu uz grīdas, bet domāt, ka to somu esam uzkāruši koka zarā. Soma zarā vai soma kaut kur virs zemes nozīmē to, ka cirkulē augstākas enerģijas. Un vēl labāk domāt, ka soma ir atvērta, vai patiešām atstāt somu vaļā, lai tajā cirkulētu enerģija. Atvērtā somā birst iekšā nauda. Tas ir tāpat, kā ar grāmatu: ja tā stāv aizvērta, tad nedod nekādu informāciju, bet, ja atvērta – tu izlasi, enerģija sāk plūst. Bet, tiklīdz tu aizver somu un vēl "ieroc" to zemē, tā enerģija nedarbojas, neieplūst. Ja tu atstāj uz zemes–grīdas somu–naudu, "ieroc" to kā Buratīno vai kā Sīkstulis "Sprīdītī", tad tas simboliski ir skopums, tu negribi dalīties, negribi palīdzēt ne sev, ne citiem... Bet, ja tu to somu pakārsi zarā, uzliksi plauktā, tad enerģija mainīsies, cirkulēs, naudas plūsma ieplūdīs."

Inga atminas arī šādu ticējumu – neej atpakaļ pēc aizmirstām mantām, tas ir uz sliktu. Reinkarniste gan iesaka arī to neuztvert viennozīmīgi: "Ej, bet neņem to veco, kas velkas līdzi! Taču aizmirsto maku gan paņem, jo nauda šeit, uz Zemes, ir nepieciešama!"