"Dzīvesziņas gadagrāmatas 2018" autore, ezotēriķe Kristīne Om Shanti šo laiku raksturo emocionāli un precīzi: "Šobrīd, kad gaisā virmo tik mirklīgas, bet sirdij patīkamas ilgas pēc gada noslēguma, pēc brīnišķīgās visu mīļo un tuvo satikšanās notikuma pie apaļā svētku galda, mēs gatavojamies arī no sevis kaut ko dāvāt un saņemt. Dāvināšanas prieks ir izjūtams arī, saņemot un nododot apsveikumus un laba vēlējumus.

Kas tā ir par maģiju, kas liek mums justies tik ārkārtīgi patīkami un pacilāti saņemot apsveikumus un vēl vairāk – saņemot pateicību par sevis sūtīto vēlējumu vai apsveikumu? Manuprāt, pa vidu sniegšanai un saņemšanai dzīvojas kāds spēks, kuru neapzināmies.

Un, proti, – mirklī, kad es pieņemu un pateicos, mēs kopā esam radījuši lauku, kurā brīnumi var piepildīties! Pacilātā, priekpilnā noskaņojumā sūtot laba vēlējuma vārdus, es enerģētiski sūtu "iespēju" sūtījumā realizācijai. Pieņemot to ar atvērtu sirdi un norezonējot, es akceptēju tā notikšanu. Tātad – mēs kļūstam par ārkārtīgi jaudīgiem Radītājiem. Vai tas nav brīnišķīgi? Un varbūt tamdēļ Dievs radīja svētkus, lai mēs atgādinātu katrs pats sev to, ka mums vienmērt ir, ko otram uzdāvināt! Un silti vārdi silda ļoti dziļi, ļoti ilgi.

Kristīne uzsver – svarīgi atcerēties, ka pateicoties mēs nonākam sūtītāja dāsni rādītajā enerģijas laukā un pieņemot – akceptējam viņa sirds telpas plašumu un jaudīgumu. "Nespēja pieņemt apsveikumu, novēlējumus norāda uz nespēju, neprasmi sev to dot. Tas atspoguļo nemīlestību uz sevi. Bet tu pamēģini vairs nemulst! Pamēģini un ielaid savā sirdī siltumu, kas plūst no otra sirds. Un ttu notici, ka arī tavi vēlējumi ir ļoti spēcinoši un silti."