Foto: LETA

Latvijas prokrieviskais aktīvists nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, kurš apsūdzēts par partijas "13.janvāra kustība" dibināšanas sapulces protokola viltošanu, pirmdien Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā aicināja precizēt viņam uzrādīto apsūdzību, jo viņš esot pratināts par to, vai šāda sapulce vispār notikusi, taču apsūdzēts  par nepatiesu sapulces dalībnieku skaita norādīšanu.

Kriminālprocesā par partijas "13.janvāra kustība" reģistrēšanu Uzņēmuma reģistrā (UR) uz viltotu dokumentu pamata kopā ar Lindermanu apsūdzēta arī Anastasija Visocka. 

Visocka pirmdien, 3.novembrī, uz tiesas sēdi nebija ieradusies, bet gan iesniegumā bija lūgusi tiesu skatīt lietu bez viņas klātbūtnes un nodrošināt viņai interešu aizstāvi. Visockas intereses uzņēmās aizstāvēt Jānis Mucinieks, kurš neiebilda pret lietas skatīšanu bez apsūdzētās Visockas. Pret to neiebilda arī prokurore.

Savukārt Lindermana advokāte Jeļena Kvjatkovska bija citādās domās, paužot pārliecību, ka lietas skatīšana būtu jāatliek un Visockai lietas iztiesāšanā jāpiedalās, kā arī viņu nepieciešams nopratināt.

Pirmstiesas izmeklēšanā Visocka liecības sniegt esot atteikusies, un Kvjatkovska pieļāva, ka apsūdzētā tā rīkojusies, jo viņai nebija aizstāvja. Tāpat aizstāvībai radušās šaubas par to, vai viņas nepiedalīšanās lietas iztiesāšanā vēlāk neietekmēs viņas aizstāvību.

Tāpat apsūdzēto aizstāvība tiesas sēdē norādīja, ka pratināšana notikusi par to, vai partijas dibināšanas sapulce maz ir notikusi. Savukārt apsūdzībā pamatā ir minēts "pārmetums par sapulcē bijušo dalībnieku skaitu", norādīja Kvjatkovska. Tādu pašu viedokli tiesā pauda arī pats apsūdzētais Lindermans.

Uz tiesas sēdi kopumā bija aicināti 28 liecinieki, taču tiesas pavēsti saņēmuši bija tikai 14. Uz tiesas sēdi pirmdien bija ieradušies vien septiņi liecinieki.

Kvjatkovska lūdza uz lietas izskatīšanu aicināt vēl citus lieciniekus. Tāpat viņa lūdza kā liecinieci, kas nav tikusi nopratināta pirmstiesas izmeklēšanā, uz tiesu aicināt Elīnu Miļutinu.

Tiesa pirmdien uzklausīja vairākus lieciniekus. 

Viens no lieciniekiem tiesas sēdē stāstīja, ka kādu dienu pie viņa ieradušies divi cilvēki, kuri aicinājuši parakstīties, taču viņš nekādās sapulcēs nav piedalījies. Viņam esot licies, ka viņš parakstās par krievu aizstāvību, taču izpratnes, par ko īsti viņš parakstās, viņam tolaik nav bijis. Pēc pāris dienām pie viņa ieradusies policija, jautājot par dalību sapulcē.

Savukārt kāda cita lieciniece tiesā liecināja, ka tikuši vākti cilvēki un viņu paraksti. Viņa brīvprātīgi piekritusi piedalīties un arī piedalījusies vienā sapulcē, bet vēl kāds liecinieks norādīja, ka par partijas dibināšanu viņš uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem. 

Viņš stāstīja, ka esot satiecies ar Lindermanu un pie notāra apstiprinājis savu iestāšanos partijā. Taču dibināšanas sapulci viņš neesot apmeklējis. Vēl kāds cits liecinieks minēja ka Rīgā, Merķeļa ielā, pie notāra parakstījies par jauniešu partijas dibināšanu. Vēlāk viņš partijas darbībā iesaistījies nav. Pēc tam pats policijā bijis šokā par faktu, ka ir izrādījies - viņš ir viens no partijas dibinātājiem.

Jau vēstīts, ka abas personas kriminālprocesā apsūdzētas par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Apsūdzētie laikā no 2009.gada 20.novembra līdz 2009.gada 14.decembrim izgatavoja neīstu partijas "13.janvāra kustību" dibinātāju sapulces protokolu, liecina apsūdzība. Viltojot minēto dokumentu, apsūdzētie protokola saturā norādīja neatbilstošas ziņas par dibinātāju skaitu, kas piedalījās sapulcē, un par dalībnieku pieņemtajiem lēmumiem, iepriekš norādīja prokuratūra.

Turpinot personu grupas kopīgā nodoma īstenošanu, 2009.gada 14.decembrī Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegts viltots partijas "13.janvāra kustība" dibinātāju sapulces dalībnieku protokols, partijas statūti un programma, uz kuriem balstoties, UR valsts notārs pieņēma lēmumu par partijas "13.janvāra kustība" ierakstīšanu politisko partiju reģistrā un reģistrācijas apliecības izsniegšanu.

Lindermans jau iepriekš apsūdzības novērtēja ka "politisko uzbraucienu" un tolaik tās saistīja tās ar pašvaldību vēlēšanu tuvumu. Viņš vērsa uzmanību, ka šis kriminālprocess tika izbeigts, taču neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām izmeklēšanu atkal atjaunoja. Lindermans pauda viedokli, ka šāds solis liecina par "psiholoģisko spiedienu" uz partijas biedriem un viņu atbalstītājiem. Tāpat Lindermans pauda pārliecību, ka lietas iznākums būs viņam labvēlīgs.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra iepriekš atcēla Drošības policijas (DP) lēmumu, ar kuru izbeigts kriminālprocess par "13.janvāra kustības" reģistrēšanu UR.

Pēc iepriekšminētās prokuratūras iejaukšanās un izmeklēšanas turpināšanas DP 2013.gadā lūdza prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret partijas "13.janvāra kustība" dibinātājiem par viltotu dokumentu iesniegšanu UR. DP nāca klajā ar secinājumu, ka radikāli orientētas organizācijas un personas apzināti izmanto normatīvo aktu nepilnības politisko partiju dibināšanas procesā.

Lietu izskata Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Una Melameda.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!