Deviņus mēnešus pēc pirmās sēdes pēc būtības sāk iztiesāt 'Trasta komercbankas' krimināllietu  (24)

Pirmā tiesas sēde šajā krimināllietā notika šī gada 25. janvārī.

Pirms apsūdzības nolasīšanas tiesa uzklausīja arī apsūdzēto aizstāvju lūgumus. Piemēram, apsūdzētās Diānas Mašinas aizstāve lūdza iepazīties ar arhīva lietas materiāliem, norādot, ka tā kā viņa ir valsts apmaksāta advokāte, tad viņai apmaksā tikai to darbu, ko viņa dara tiesā. Līdz ar to arhīva lietas materiālus no prokuratūras būtu jānogādā tiesā. Prokurore Zane Pavāre tiesā atbildēja, ka prokuratūra var nogādāt arhīva lietu uz tiesu, lai advokāte var ar to iepazīties.

Attiecībā uz lietas materiāliem un to atrašanos lietā, tiesnesis informēja, ka tiesa pati meklējusi diskus lietas materiālos, turklāt tiesai veicies "labāk nekā Sprīdītim, kurš meklēja laimīgo zemi" - proti, lielākā daļa arī atrasta. Savukārt, runājot par diskiem, kas esot kriptēti, tiem piekļuves paroles neesot.

"Mēs varam iedot un atrast to, ko varam. Tie diski, kuriem mēs klāt netiekam, tiem es saprotu, ka mēs klāt arī nevaram tikt," situāciju skaidroja tiesnesis, informējot klātesošos, ka saņēmis informāciju arī no Tieslietu ministrijas (TM) inženiera, kurš arī nav varējis piekļūt saturam kriptētajos diskos.

Vēl mazliet vēlāk, atgriežoties pie jautājuma par kriptētajiem diskiem, Sprūds pieteica tiesā lūgumu tiesai izprasīt no Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) un tā brīža procesa virzītājiem pieejas kodus vai "alternatīvi citā veidā lietojamus un salasāmus dokumentus". Sprūds uzsvēra, ka ir redzama persona, pie kuras ir pieeja, un tiesa tos var izprasīt.

Atbildot uz Sprūda lūgumu, tiesa paskaidroja, ka jau bija lūgusi prokuratūrai piekļūt šiem dokumentiem, bet prokuratūra nav varējusi tiem piekļūt. Līdz ar to tiesa ir pārliecināta, ka, ja prokuratūra nevar tikt klāt, tad to nespēj neviens.

Tiesa norādīja, ka, skatot lietu pēc būtības, nepieciešamības gadījumā pie šī jautājuma varēs atgriezties, bet patlaban tiesa neko nevar līdzēt, jo saņēmusi atbildes, ka pieejas šiem diskiem nav. "Tas, ka ir pieņēmums, ka Ekonomikas policijai [ENAP] ir paroles, es tam neticu, ka prokuratūra to nav mēģinājusi noskaidrot. Patlaban mēs esam izskatījuši visas iespējas, lai pie tiem tiktu klāt," noteica tiesnesis.

Apsūdzētā Aigara Lūša advokāts Oskars Rode tiesā norādīja, ka viņa lūgums bijis par diskiem, kas atrodas Bruņinieku ielā. Proti, viņš lūdzis saņemt šo disku kopijas. Rode norādīja, ka likums ļauj aizstāvībai saņemt elektroniskā dokumenta kopijas, līdz ar to viņš neredz problēmu viņam tos izsniegt.

Rode norādīja, ka lūgums bija attiecināms uz vienu DVD un 5 CD-R diskiem. Advokāts sacīja, ka ir iepazinies ar prokurores skaidrojumu un viņu tas apmierina daļā par DVD disku un Armanda Jaunzara, Jorena Raituma un Ilmāra Krūma sarunām – ka tās neattiektos uz viņa aizstāvamo Lūsi. Toties divos CD diskos fiksētas apsūdzētā Māra Sprūda telefonsarunas – un šie diski ir viņam aktuāli. Proti, advokāts pauda vēlmi pārliecināties, ka šajos divos diskos nav fiksētas sarunas ar Lūsi vai sarunas, kas attiektos uz "Dzimtās sētas" epizodi.

Savukārt prokurore tiesā pauda viedokli, ka uzskata, ka dot līdzapsūdzētajam klausīties šos diskus aizskartu Sprūda tiesības uz privāto dzīvi. Turklāt lietas materiālos esot norādīts, ka šie diski nesatur informāciju par pierādāmo priekšmetu. Advokāts nebija ar šādu paskaidrojumu mierā, sakot, ka prokurorei ir pārliecība, ka tā nav izmantojama, visticamāk, apsūdzībai, bet ne aizstāvībai.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa tā dēvēto "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllietu, kas apvienota ar kriminālprocesu par uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem, sāka skatīt 25. janvārī. Līdz šim tiesas sēdēs procesa dalībnieki bija pieteikuši dažādus lūgumus.

Jau pirmajā tiesas sēdē apsūdzētais Sprūds pieteica noraidījumu prokuroram Cinkmanim. Toreiz tiesa Sprūda pieteikumu noraidīja.

Lietas iztiesāšanas laikā noraidījums prokuroram Cinkmanim tika pieteikts arī atkārtoti. Proti, Sprūda aizstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs noraidījumu pieteica, jo aizstāvība uzskata, ka prokuroram ir personisks konflikts ar Sprūdu. Bijušais administrators iepriekš vērsies ar iesniegumu prokuratūrā par Cinkmaņa iespējamām nelikumīgām darbībām ar personu datiem un tā rezultātā tika sākta disciplinārlieta pret Cinkmani. Tāpat saistībā ar minēto vērtēšanā prokuratūrā bija arī Sprūda iesniegums par kriminālprocesa sākšanu pret prokuroru Cinkmani.

Tiesa 24. septembrī lēma pieņemt Rozenberga pieteikto noraidījumu prokuroram. Pēc nolēmuma paziņošanas tiesnesis Imants Dzenis norādīja, ka šajā krimināllietā tiesas zālē ir konflikts, un to nenoliedzami var redzēt. Tāpat tiesnesis norādīja, ka līdz šim, izskatot šo krimināllietu, tiesa visu laiku mēģinājusi šo konfliktu novērst.

Krimināllietā Sprūds ir viens no 11 apsūdzētajiem. Bez Sprūda uz apsūdzēto sola sēdušies arī Aigars Lūsis, Ilze Vīksna (iepriekš Gulbe), Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotijs Džozefs Kellijs (Timothy Joseph Kelly) un Ilmārs Krūms.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas, Krimināllikuma 184. panta 3. daļas, Krimināllikuma 195. panta 3. daļas, Krimināllikuma 196. panta 2. daļas un Krimināllikuma 197. panta.