Fоtо: Shutterstock
Apelācijas instances tiesai būs vēlreiz jāskata krimināllieta, kurā advokāte Ieva Cīrule un Jelgavas prokuratūras prokurore Zinaīda Egle apsūdzētas neizpaužamu ziņu izpaušanā, ceturtdien lēmis Senāts.

Iepriekš Zemgales rajona tiesa Cīruli atzina par vainīgu viņai inkriminētajā noradījumā un piesprieda 3000 eiro sodu, bet Eglei sodīja ar 3500 eiro. Spriedumu abas apsūdzētās pārsūdzēja Zemgales apgabaltiesā, turklāt protestu par to bija iesniedzis arī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors.

Apgabaltiesa 2021. gada 9. septembrī Cīruli attaisnoja, bet attiecībā uz Egli spriedumu atstāja negrozītu.

Kā portāls "Delfi" uzzināja Augstākajā tiesā (AT), 7. aprīlī apgabaltiesas spriedums pilnībā atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā.

Šis lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka kriminālprocesu izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Advokāte iepriekš tika apsūdzēta par to, ka uzkūdīja prokurori izpaust ziņas par kādu apsūdzētu personu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētās sistēmas.

Savukārt prokurore apsūdzēta par to, ka ierobežotās pieejamības informāciju izpauda advokātei.

KNAB iepriekš bija ierosinājis arī kriminālprocesu, kurā "iesaistīta prokuratūras amatpersona" par kukuļņemšanas organizēšanu, kukuļņemšanu, taču kriminālprocess daļā par kukuļošanu pret prokurori tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

2020. gada septembrī Ģenerālprokuratūra izbeidza kriminālprocesu pret bijušo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru par neizpaužamu ziņu izpaušanu, taču tiesai tika nodota lieta pret Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurori Elitu Jurkjāni un viņas dzīvesbiedru advokātu Juri Jurkjānu.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka 10. jūlijā – vienu dienu pirms sava amata termiņa noslēguma – Kalnmeiers vairākus virsprokurorus informēja, ka pret Jelgavas prokuratūras prokurori Egli sākts kriminālprocess. Starp virsprokuroriem, kas dzirdēja šo informāciju, bijusi arī Jurkjāne. Kā iepriekš ziņoja aģentūra LETA, kādu laiku pēc šīs sanāksmes Jurkāne, izmantojot publiski pieejamo informāciju, centusies pārbaudīt, vai notikusi šāda prokurora aizturēšana, taču nekonstatēja, ka šāds fakts būtu publiski zināms. Vēl pēc neilga laika Jurkjāne par šo faktu informējusi savu laulāto, kurš šo informāciju nodeva tālāk savai kolēģei, uzskatīja prokuratūra.

2021. gada decembrī Rīgas apgabaltiesa nemainīja pirmās instances spriedumu, ar kuru Jurkjāne un viņas vīrs Jurkjāns sodīti ar naudas sodiem. Jurkanei tika noteikts 12 500 eiro, bet Jurkjānam – 7500 eiro naudas sods. Šis spriedums ticis pārsūdzēts kasācijas kārtībā.

Laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš vēstīja, ka Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī prokurori Egli atzinusi par vainīgu neizpaužamu ziņu izpaušanā, bet advokāti Cīruli – par uzkūdīšanu šīs ziņas izpaust. Laikraksts atgādināja, ka šīs lietas pirmsākumi meklējami 2020. gada sākumā, kad KNAB darbiniekiem radās aizdomas par to, ka Egle varētu būt korumpēta, bet Cīrule, kura ar Egli ir draudzīgās attiecībās, ir iespējamo kukuļdošanu starpniece. Apstiprinājumu savām aizdomām KNAB darbinieki gan neguva.

KNAB darbinieki veica virkni operatīvo darbību – noklausīšanos, novērošanu, kā arī 2020. gada februārī prokurores Egles kabinetā tikusi uzstādīta nemanāma videokamera, tāpat operatīvie darbinieki kontrolēja visu Jelgavas prokuratūras videonovērošanas sistēmu, kā arī viņiem bija atļauja noklausīties Egles un Cīrules telefonus, ziņoja laikraksts.

Pusgada laikā tikusi fiksēta tikai viena aizdomīga epizode, kas varētu būt neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanā. Laikraksts vēstīja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Ločmelis pirmajā tiesas sēdē paudis, ka 2020. gada 8. maijā advokāte Cīrule esot ieradusies kabinetā pie Egles un, izmantojot savas draudzīgās attiecības, "kopā baudot dzirkstošo vīnu", pierunājusi prokurori sniegt viņai nepieciešamās ziņas no Eglei pieejamas datu bāzes par personu, vārdā Aleksandrs, kas neesot bijusi Cīrules aizstāvamais.

Egle ļāvusi Cīrulei sava darba datora monitorā izlasīt informāciju par Aleksandra atbrīvošanos no ieslodzījuma vietas, par viņam piemēroto policijas kontroli, kā arī par vīrieša jau nākamo aizturēšanu, drošības līdzekļa piemērošanu, saukšanu pie kriminālatbildības un izsludināšanu meklēšanā. "Latvijas Avīze" ziņoja, ka šī ierobežotas pieejamības informācijas nodošanas epizode esot arī nofilmēta.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !