'Nebūs vienkārši’ – politiķi mudina Latvijas uzņēmējus pārtraukt biznesu ar Krieviju

Latvijas uzņēmējus apvienojošās organizācijas publiski iestājas par ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju un Baltkrieviju, vienlaikus to rīcībā nav datu par to, cik daudz šo organizāciju biedru joprojām sadarbojas ar agresorvalstīm. Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un atsevišķi Saeimas deputāti mudina uzņēmējus pārtraukt sadarbību ar šīm valstīm, apzinoties, ka pārorientēt tirgus nebūs vienkārši, un tas negatīvi ietekmēs arī valsts budžetu.

Trešdien, 20. martā, jautājums par ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes dienaskārtībā. Tajā tika skatīts kolektīvais iesniegums "Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā", kas rosina paredzēt papildu nodokļu slogu tiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Krieviju.

Sodāma sadarbība

Iniciatīvas autori "Uzņēmēji mieram" pauž, ka joprojām ir uzņēmumi, kuri turpina tirgoties ar Krieviju, lai gan tā ir iekļauta "melnajā sarakstā". "Tāpēc visiem tiešiem vai netiešiem maksājumiem uz šo valsti būtu jāpiemēro lielāks papildu ieturējuma nodoklis, neatkarīgi no tā, kur Krievijas uzņēmumam ir reģistrēti bankas konti," teikts "Manabalss" ievietotajā inicitātivā, kura nu ir savākusi nepieciešamos desmit tūkstošus parakstu, lai to varētu nodot izskatīšanai Saeimā.

"Uzņēmēji mieram" aicina visiem maksājumiem uz Eiropas Savienības (ES) "melnajā sarakstā" iekļautajām valstīm, ieskaitot Krieviju, piemērot 90% ieturējuma nodokli.

Tāpat iniciatīvas iesniedzēji vēlas aizliegumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem dot atļauju nepiemērot ieturējuma nodokli Krievijas uzņēmumiem; VID publiskot summas, par kurām jau nav piemērots ieturējuma nodoklis Krievijas uzņēmumiem; Ekonomikas ministrijai (EM) publiskot sarakstu ar uzņēmējiem, kuri turpina veidot biznesu ar Krieviju; Latvijas uzņēmumiem pienākumu pārbaudīt maksājumu saņēmēju patiesā labuma guvējus.

Tāpat iniciatīvā aicināts paredzēt sankcijas tiem, kuri šo pienākumu neīsteno.

"Finanšu ministrijai (FM) un valdībai iespējams palielināt ofšoru nodokli no šobrīd esošajiem 20% uz daudz lielāku summu, lai mūsu uzņēmēji beigtu maksāt uz Krieviju, jo daļēji šī nauda nonāk kara finansēšanas budžetā," iepriekš sacīja "Sorainen" nodokļu eksperts un zvērināts advokāts Jānis Taukačs. "Īsti nevaru piekrist līdzšinējajai liberālajai nostājai, jo karā nekā saprātīga nav, un VID nevajadzētu demonstrēt nespēju izsekot apkārtceļiem un attiecīgi sodīt tos uzņēmumus, kas šos apkārtceļus izmanto."