Фото: LETA

Valsts kontroles (VK) amatpersonas šodien sniedz plašāku skaidrojumu par to, kas secināts revīzijā, pārbaudot speciālo lidojumu izmantošanu laikā, kad valdību vadīja Krišjānis Kariņš (JV). Brīfingam bija iespējams sekot līdzi portālā "Delfi".

Preses brīfingā piedalās valsts kontrolieris Edgars Korčagins, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka un ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Minētā revīzija pulksten 12.30 tiks arī pārrunāta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Kā LTV sacīja Vilka, kopumā no Valsts kontroles vērtētajiem 53 Kariņa komandējumiem 21 ticis veikts ar regulārajiem avioreisiem, bet 32 gadījumos izmantoti speciālie lidojumi.

Tāpat viņa atklāja, ka revīzijā vērtēta lietderība, budžeta izmantošana un citi faktori, kurus plašāk skaidros šodien gaidāmajā preses konferencē.

"Mēs gribam kliedēt šo mītu, ka ir šie steidzamie lidojumi. No šiem 32 komandējumiem, kas bija attiecīgi mūsu revidējamā laika posmā, tikai viens ir bijis tāds, kur speciālais reiss ir pasūtīts iepriekšējā dienā. Tas periods, kurā pasūtīts, bija pat līdz 37 dienām," viņa atklāja. "Plānošanu varēja krietni labāk veikt", secina Vilka.

Tāpat revīzijā veiktas aplēses par izlietoto finansējumu, kā arī konstatēti vairāki normatīvo aktu pārkāpumi, piemēram, MK noteikumi par komandējumu izdevumu atmaksāšanu un citiem, atklāja Vilka.

Kad pieņemts lēmums skatīt šo jautājumu, bija sākta revīzija, bet starpziņojums tika noraidīts - saņemtas trīs pārsūdzības un viens iesniegums no paša Kariņa, atklāja Vilka.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pērn opozīcijā esošais politiskais spēks "Apvienotais saraksts" (AS) uzdeva virkni jautājumu par Krišjāņa Kariņa valdības vadīšanas laikā praktizēto speciālo avioreisu izmantošanu. Tāpat AS vērsās Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt šo lidojumu pamatotību.

Arī Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta komandējumos.

Saistībā ar Ģenerālprokuratūras sākto izmeklēšanu Kariņš paziņoja par demisiju un šodien viņš pavada pēdējo dienu ārlietu ministra amatā.

Pērn novembrī Valsts kontrole portālu "Delfi" informēja, ka tā veic finanšu revīziju "Par resora Ministru kabinets 2023. gada pārskata sagatavošanas pareizību".

No Valsts kancelejas sniegtā informācijas, speciālie gaisa transporta līgumreisi laika posmā no 2019. gada janvāra līdz 2023. gada septembrim valsts budžetam izmaksāja 600 000 eiro, bet par premjera nokļūšanu uz Eiropadomes sēdēm no Eiropas Savienības budžeta piešķirti 750 000 eiro.

Pēc vairākām šim tematam veltītām publikācijām portālā "lsm.lv", kurās norādīts uz neprecizitātēm aprēķinos, tostarp, ka par lidojumiem uz Eiropadomi maksāts arī no valsts budžeta, Valsts kanceleja 20. februārī izplatīja paziņojumu medijiem atzīstot, ka tā iepriekš sniegusi kļūdainu informāciju par trim avioreisiem.

"Nesakritības norādītajās pozīcijās iekļautajās summās ir radušās, jo attiecīgajās pozīcijās daļa izmaksu ir segta no pamatbudžeta līdzekļiem, ņemot vērā, ka lidojumi notika gada nogalē, kad no ES Padomes Ģenerālsekretariāta piešķirtie līdzekļi attiecīgā gada ietvaros jau bija izlietoti, taču finansējuma pārdale starp resoriem vairs nebija iespējama, jo tā prasītu vairāk laika, nekā līdz konkrētajam lidojumam pieejams," skaidroja Valsts kanceleja.

Iestāde secināja, ka daļa lidojumu izmaksu tika segtas no pamatbudžeta, proti, 40 550 eiro.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !