Foto: AFP/Scanpix/LETA

Svinot 20. gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Lietuvas Valsts prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss publiskā paziņojumā aicina rīkot starpvaldību konferences ar Ukrainu un Moldovu, un sākt pievienošanās sarunas ES 2024. gada jūnijā.

Valstu prezidenti norāda, ka 1990.-1991. gadā Baltijas valstis cīnījās par demokrātisko izvēli, bet šodien ukraiņi, moldāvi un gruzīni "cīnās par Eiropas vērtībām un Eiropas ģimeni kā savu izšķirošo izvēli".

"Viņiem ir tāds pats sapnis kā mums toreiz. Vēsturiskās pieredzes dēļ mēs to saprotam un izjūtam. Mēs stingri atbalstām tās valstis, kurām ir kopīgas Eiropas vērtības un vēlme būt kopā," raksta prezidenti.

Valstu vadītāji norāda, ka atbalstīs kandidātvalstis to Eiropas integrācijas ceļā līdz pilntiesīgai dalībai ES, un aicina rīkot starpvaldību konferences ar Ukrainu un Moldovu. Savukārt pievienošanās sarunas prezidenti rosina sākt 2024. gada jūnijā.

"ES paplašināšanās ir bijis stratēģisks ES politikas ieguldījums, kas paver neizsmeļamu potenciālu. Baltijas valstis ir lielisks pierādījums tam, kā dalība ES veicina iespaidīgu modernizāciju un ekonomikas attīstību, kas, savukārt, garantē šo ieguldījumu atdevi. Tā ir mūsu realitāte, ar kuru mēs vēlamies dalīties," raksta valstu vadītāji.

Vienlaikus viņi uzsver, ka paplašināšanās ir ES ģeopolitiska nepieciešamība un vēstures aicinājums. ES paplašināšanās, pēc valstu vadītāju domam, galvenokārt nozīmē brīvību, demokrātiju un cilvēka cieņu. "Tas ir ES galvenais ģeopolitiskais instruments miera un drošības nodrošināšanai Eiropas kontinentā, autoritāro režīmu draudu novēršanai. Tā nostiprina Eiropas lomu pasaulē. Daudz lielāks vienotais tirgus piedāvā jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem, un paplašināšanās panākumi atbilst mūsu stratēģiskajām interesēm. Ciešāka, plašāka un spējīgāka Eiropas Savienība novērsīs jebkādas atlikušās "pelēkās zonas" Eiropas kartē," raksta Baltijas valstu prezidenti.

Komentējot Baltijas valstu ieguvumus, prezidenti norāda, ka Baltijas valstu dalībai ES ir bijusi izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā. Pievienošanās ES nodrošināja Baltijas valstīm vieglu piekļuvi vienotajam tirgum ar 450 miljoniem patērētāju, pavēra jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem, palielināja eksportu un piesaistīja ārvalstu investīcijas, norāda prezidenti.

"Tā rezultātā mūsu valstu ekonomikas izauga līdz iepriekš nepieredzētam līmenim. Šodien trīs Baltijas valstu kopējais IKP pārsniedz 160 miljardus eiro - gandrīz četras reizes lielāks nekā pirms 20 gadiem. Pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas ievērojamas un visaptverošas pārmaiņas iedzīvotāju dzīves līmenī. Kopš 2004. gada ārvalstu tiešās investīcijas Baltijas valstīs ir palielinājušās sešas reizes," raksta valstu vadītāji.

Tāpat pēdējo 20 gadu laikā Baltijas valstis ir kļuvušas par spēcīgām un nozīmīgām Eiropas un transatlantiskajām kolektīvās aizsardzības veicinātājām, jo īpaši ņemot vērā ģeogrāfisko tuvumu Krievijai, kas ir vistiešākais drauds Eiropas un pasaules drošībai. "To apliecina arī tas, ka mūsu aizsardzības izdevumi ir ievērojami pārsnieguši 2% no IKP. Paredzams, ka tie pieaugs arī turpmāk," uzsver prezidenti.

Prezidenti uzskata, ka mieru Eiropā nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu. Kaut arī NATO joprojām ir Baltijas valstu kolektīvās aizsardzības un drošības pamats, tajā pašā laikā ES papildu centieni ir "neaizstājami drošības arhitektūras nostiprināšanai Eiropā".

"Ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt ES dalībvalstu aizsardzības rūpniecību, gatavību un spējas. Mēs turpināsim rūpēties par mieru un stabilitāti visā eiroatlantiskajā telpā," raksta valstu vadītāji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!