Ceturtdien iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās noritējusi mierīgi un bez starpgadījumiem, informēja Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars. Latvijā iepriekšējās balsošanas laikā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās kopumā nobalsojuši 63 157 vēlētāji jeb 4,1% no balsstiesīgajiem, informēja CVK.
Pirmdien Latvijā iepriekšējās balsošanas laikā EP vēlēšanās nobalsoja 13 127 vēlētāji jeb 0,85% no balsstiesīgajiem. Līdz pirmdienas pēcpusdienai pasta balsošanā no vēlētājiem ārvalstīs saņemtas 1603 balsis, līdz ar to pirmdienas pēcpusdienā kopumā EP vēlēšanās bija nobalsojuši 14 730 jeb ap 0,96% vēlētāju.
Līdz šim divu dienu laikā visvairāk vēlētāju nobalsojuši Vidzemē – 19 917 jeb 5,02%, tālāk seko Rīga – 24 749 jeb 4,29% vēlētāju. Zemgalē nobalsojuši 7 725 jeb 3,82% vēlētāji, Kurzemē 6 412 jeb 3,62% vēlētāji. Vismazāk vēlējuši Latgalē – 4 354 jeb 2,31% balsstiesīgo.
Vislielākā aktivitāte iepriekšējā balsošanā Vidzemē bija Saulkrastu novadā, bet mazākā – Rēzeknes novadā Latgalē.
2019. gadā divās dienās iepriekšējā balsošanā piedalījās 63 491 vēlētājs jeb 4,49% no balsstiesīgajiem. Aktīvākie balsotāji divās dienās 2019. gada EP vēlēšanās bija Rīgas apgabalā un Vidzemē. Vismazāk divās dienās iepriekšējā balsošanā piedalījās Latgalē, tur divās dienās piedalījās vien 2,58% no balsstiesīgajiem.
Piektdien, 7. jūnijā, no pulksten 13 līdz 18 kopumā 945 iecirkņos visā Latvijā notiks noslēdzošā diena Eiropas Parlamenta vēlēšanu iepriekšējai balsošanai.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena Latvijā būs sestdien, 8. jūnijā, kad balsot varēs no pulksten 8 līdz 20.
Līdz 8. jūnijam pulksten 12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.
Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai – tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.
Vēlēšanu dienā Latvijā kopumā strādās 945 vēlēšanu iecirkņi, bet ārvalstīs – vēl 50.
Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.
EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēs 16 saraksti. Ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā startēs "Saskaņa", bet noslēdzošais - 16.numurs - ticis "Stabilitātei".
Ar otro numuru vēlēšanās startē Jaunā konservatīvā partija, trešo - Nacionālā apvienība, ceturto - "Latvija pirmajā vietā", piekto - "Latvijas attīstībai", sesto - "Centra partija", bet septīto - "Apvienība Jaunlatvieši". Astotais numurs EP vēlēšanās būs "Apvienotajam sarakstam", devītais - "Progresīvajiem", desmitais - "Tautas varas spēkam", 11. - "Kustībai Par!", 12. - "Suverēnajai varai", bet 13. - sarakstam "Tauta. Zeme. Valsts.". Ar 14.numuru vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15.numuru - "Jaunā vienotība".
Kopā uz EP kandidē 271 pretendents, no kuriem 163 ir vīrieši un 108 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais - 86.
Uz EP kandidē septiņi cilvēki ar pamata izglītību, 31 kandidātam ir vidējā izglītība, savukārt augstākā izglītība ir 86% jeb 234 kandidātiem.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
