Saeimā vērtēs deputātu imunitātes mazināšanu un atklātu prezidenta ievēlēšanu  (2)

Atbildīgā komisija par šiem Satversmes grozījumiem būs Juridiskā komisija.

"Vienotības" frakcija sagatavojusi divus Satversmes grozījumu projektus – par deputātu imunitāti un par atklātajām vēlēšanām, kas ir līdzīgi marta nogalē Saeimas noraidītajiem priekšlikumiem, kuri toreiz gan bija apvienoti vienā Satversmes grozījumu projektā.

Šiem Satversmes grozījumu projektiem ir arī koalīcijas partneru atbalsts, ko apliecina arī Reformu partijas frakcijas vadītāja vietnieka Vjačeslava Dombrovska un Nacionālās apvienības deputāta Raivja Dzintara paraksti, portālam "Delfi" pastāstīja "Vienotības" pārstāve Laila Timrota.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība pamatoti izpelnījusies sabiedrības kritiku un nepatiku, tādēļ tā jāpadara caurskatāma, vienlaikus izvairoties no radikāliem risinājumiem, kas apdraudētu Satversmē noteikto varu līdzsvaru.

Grozījumu iesniedzēji ir pārliecināti, ka "aizklāti balsojumi nonivelē politisko jēdzienu, savukārt atklātu balsojumu gadījumā sabiedrība var pārliecināties par katra deputāta vārdu atbilstību viņa rīcībai, jo daudzos gadījumos deputāta patieso nostāju atklāj tikai viņa balsojumi". "Līdz ar to atklāti balsojumi uzliek deputātam atbildību par viņa vārdiem un pienākumu pamatot katru savu lēmumu," norāda grozījumu autori.

Tāpat deputāti rosinājuši Satversmes grozījumus, lai mazinātu deputātu tiesisko imunitāti. Deputāta neaizskaramības princips pašlaik paredz, ka deputātu apcietināt, izdarīt kratīšanu viņa dzīves vietā vai citādi ierobežot viņa personas brīvību drīkst tikai pēc tam, kad tam piekritusi Saeima. Grozījumi paredz, ka par administratīviem pārkāpumiem Saeimas deputātus sodīs tāpat kā jebkuru Latvijas iedzīvotāju un tam nebūs nepieciešama parlamenta piekrišana. Tāpat bez Saeimas piekrišanas varēs izdarīt kratīšanu deputāta dzīvesvietā.

Taču Saeimas balsojums joprojām būs nepieciešams deputāta aizturēšanai, apcietināšanai un kriminālvajāšanas sākšanai. Paredzēts noteikt, ka deputāta neaizskaramība izmantojama vien ar objektīvu pamatojumu aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētas vajāšanas, kā arī, lai netraucētu deputāta un parlamenta darbību.

Iepriekš kritiku par Latvijas parlamenta deputātu nesamērīgo tiesisko imunitāti, viesojoties Saeimā, izteicis arī Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Tūrbjērns Jaglanns, atgādina "Vienotība".Jau vēstīts, ka Saeima marta beigās neatbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz ievērojami samazināt deputātu tiesisko imunitāti un ieviest atklātus Saeimas balsojumus par Valsts prezidenta un Satversmes tiesas (ST) tiesnešu ievēlēšanu.

Jautājums par deputāta imunitāti kļuva īpaši aktuāls pirms gada, kad 10.Saeima pērn maija vidū neatļāva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izdarīt kratīšanu partijas LPP/LC līdera, Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā.

Pēc šī parlamenta lēmuma ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzinis, ka būtu vērts pārdomāt, rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu, un pilsoņi pērn jūlijā notikušajā referendumā šo ierosinājumu atbalstīja, bet izmaiņu deputātu imunitātes kārtībā joprojām nav.