Līdz ar to jaunievēlētajai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai nebija šķēršļu pretendēt un ieņemt šo amatu.
Juridiskā biroja atzinumā, kas piektdien nonācis portāla "Delfi" rīcībā, secināts, ka atbilstoši Satversmei Krūmiņa nevarētu ieņemt kontroliera amatu, jo jau nostrādājusi Valsts kontroles padomē divus termiņus, taču Valsts kontroles likumā nav skaidri norādīts, ka pēc diviem termiņiem VK padomē persona nevar ieņemt valsts kontroliera amatu, tas neliedz Krūmiņai ieņemt šo amatu.
"Satversmes 87.pants noteic, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde. No šajā pantā noteiktā izriet, ka Valsts kontrole kā valsts varas institūcija tiek vadīta koleģiāli, proti, tās galvenā lēmējinstitūcija ir nevis viena amatpersona, bet vairākas amatpersonas. To apstiprina arī Satversmes 88.panta tekstā lietotais daudzskaitlis, kas tieši liek saprast, ka valsts kontrolieri ir vairāki," sacīts atzinumā.
Tāpat juristi skaidro, ka pašlaik spēkā esošais Valsts kontroles likums jātulko tā, lai tas atbilstu Satversmei, nevis Satversme jātulko tā, lai tā atbilstu likumam vai ilgstošai praksei. Līdz ar to Satversmes 87. un 88.panta izpratnē par Valsts kontroles augstāko koleģiālo lēmējinstitūciju uzskatāma Valsts kontroles padome, kuras locekļi ir valsts kontrolieri, proti, Valsts kontroles padomes locekļi ir apstiprināti Satversmes 88.pantā noteiktajā kārtībā kā valsts kontrolieri, skaidrojis Saeimas Juridiskais birojs.
Lai gan pārējie Valsts kontroles padomes locekļi Saeimā tiek apstiprināti kā Valsts kontroles padomes locekļi, arī viņu apstiprināšanai tiek izmantota Satversmes 88.pantā noteiktā procedūra, un tas nozīmē, ka arī viņi ir valsts kontrolieri Satversmes izpratnē. Tātad valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis ir divi amati atbilstoši Valsts kontroles likuma terminoloģijai, bet tas ir viens amats Satversmes izpratnē, secināts atzinumā.
Vienlaikus juristi norāda - lai gan šī Satversmes interpretācija varētu likties gana skaidra, Juridiskais birojs atzīst, ka Valsts kontroles likumā nav precīzi formulēts aizliegums personai, kura otrreiz ievēlēta par Valsts kontroles padomes locekli, ieņemt Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja (valsts kontroliera Valsts kontroles likuma ierobežojuma izpratnē) amatu.
Atzinumā birojs arī atsaucas uz Satversmes 101.pantu, kas noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
"Arī valsts kontrolieru amati ir uzskatāmi par valsts dienestu Satversmes 101.panta pirmās daļas izpratnē. Jebkuriem valsts dienesta pildīšanas ierobežojumiem jābūt savlaicīgi un nepārprotami paredzamiem," teikts atzinumā.
"Valsts kontroles likuma redakcija nebūtu atzīstama par šai prasībai atbilstošu, lai uz tās pamata tiktu ierobežotas Elitas Krūmiņas tiesības ieņemt valsts kontroliera amatu apstākļos, kad Saeima viņu šajā amatā jau ir apstiprinājusi," secināts atzinumā.
Lai novērstu līdzīgas strīdīgas situācijas nākotnē, Juridiskais birojs ierosina grozīt Valsts kontroles likumu un noteikt, kura Saeimas komisija pārbauda kandidātu atbilstību likuma prasībām, kā arī izvērtēt nepieciešamību precizēt Valsts kontroles likumu tā, ka būtu skaidri un nepārprotami noteikts, vai visi valsts kontrolieri šo amatu var ieņemt vairāk nekā divas reizes.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien par spīti juridiskām neskaidrībām par Krūmiņas tiesībām ieņemt valsts kontrolieres amatu apstiprināja viņu par galveno valsts tēriņu uzraudzītāju.
Par Krūmiņu nobalsojuši Reformu partijas, Nacionālās apvienības deputāti, kuri viņu arī izvirzīja šim amatam, kā arī vairums Zaļo un zemnieku savienības un "Saskaņas centra" frakcijas deputātu, kā arī neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa. Savukārt par "Vienotības" izvirzīto kandidāti Ivetu Rutkovsku nobalsoja 18 deputāti.
Balsojums notika, spītējot juridiskajām neskaidrībām par Krūmiņas tiesībām pretendēt uz šo krēslu. "Vienotība" iepriekš vēlējās balsojumu atlikt uz nedēļu un sagaidīt Saeimas Juridiskā biroja atzinumu, RP un NA pret to iebilda.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš jau otrdien izklāstīja, ka tiesību zinātņu eksperti pauduši trīs dažādus viedokļus par Krūmiņas iespējām kandidēt uz šo amatu. Vieni eksperti pauž, ka likums neliedz VK padomes loceklim, kurš šajā amatā ievēlēts atkārtoti, ieņemt valsts kontroliera amatu, jo tie ir dažādi amati. Savukārt citi norāda, ka atkārtoti amatā ievēlēts padomes loceklis nedrīkst ieņemt valsts kontroliera amatu, tādējādi apejot divu termiņu ierobežojumu. Trešais viedoklis ir, ka atkārtoti ievēlētais padomes loceklis drīkstētu kandidēt uz valsts kontroliera amatu, taču ieņemt šo amatu varētu vien līdz brīdim, kad beidzas otrais pilnvaru termiņš VK padomes locekļa amatā, kas Krūmiņas gadījumā būtu līdz maijam. Līdz balsojumam juristi nepaguva iesniegt savu vērtējumu un tas notika šaubu ēnā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
