Turklāt, arī nošaujot šādu klaiņojošo mājdzīvnieku, būs jāievēro starptautiskajās konvencijās un Latvijas likumos ietvertie noteikumi, tā trešdien, gatavojot galīgajam lasījumam Medību likuma grozījumus, nolēmusi par šo likumu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības komisija.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ( V) arī trešdien notikušajā komisijas sēdē lika saviem kolēģiem pie sirds, ka apkārt klīstošus mājdzīvniekus aizsargā ne tikai konvencija par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību un Dzīvnieku aizsardzības likums, bet arīdzan Satversmes 105. pants, kas garantē privātīpašuma neaizskaramību.
Viņa arī atgādināja, ka savā vaļā klejojošu suņu izšaušana nebūt neatrisina galveno problēmu - šo dzīvnieku īpašnieku nepienācīgu rūpēšanos par saviem mājdzīvniekiem.
"Dzīvnieki ir jāiezīmē, jo nav jau risinājums izšaut šos klaiņojošos dzīvniekus. Īpašnieks nopirks jaunu suni, ko atkal nebaros, un tas atkal uzbruks medījumam. Primitīvi atšaujot šos dzīvniekus, tas nav ārstējams," teica Čepāne, uzsverot, ka organizācijas, kuras rūpējas par dzīvnieku tiesību aizsardzību, jau ilgstoši aicina Latvijā ieviest obligātu mājdzīvnieku čipēšanu.
"Delfi" jau vēstīja, ka pirms trim nedēļām Saeimas Tautsaimniecības komisijā izvērsās kaismīgas diskusijas par klaiņojošo mājdzīvnieku – suņu un kaķu – medīšanu un to, kā novērst mājdzīvnieku nepamatotu izšaušanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
