Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) ir uzdevis pārbaudīt doktora zinātnisko grādu piešķiršanu Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA), informēja izglītības un zinātnes ministra padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola.
IZM konstatējusi vismaz astoņus gadījumus, kad RPIVA ir piešķīrusi doktora zinātnisko grādu. Šobrīd Latvijā piešķirt doktora zinātniskos grādus piešķirtas 13 augstākās izglītības iestādēm, RPIVA šajā sarakstā nav iekļauta.
RPIVA savu atbildību nepamatotā grādu piešķiršanā noliedz.
Pārbaudīt doktora grādu piešķiršanu uzdots Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentam sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Ministrs arī uzdevis apkopot informāciju par visu Latvijas augstskolu promocijas padomju darbu un doktora zinātnisko grādu piešķiršanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
RPIVA portālam "Delfi" uzsvēra, ka, pat ja arī kādi pārkāpumi ir notikuši, tad augstskola tajos vainojama vismazāk. Tā darījusi visu, lai iegūtu tiesības piešķirt zinātniskos grādus, no tas paveikts savlaicīgi. Arī visu vajadzīgo dokumentu iesniegšana Latvijas Zinātnes padomē (LZP) notikusi savlaicīgi, turklāt no LZP pat saņemta vēstule, kas apliecina, ka LZP „atbalsta doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesību deleģēšanu RPIVA pedagoģijas nozarē."
Tā kā Latvijas Zinātnes padomes nolikuma 4.4 punktā ir teikts, ka tās uzdevumos ietilpst „sagatavot priekšlikumus par zinātniskās darbības kvalitātes un efektivitātes kritērijiem zinātnisko projektu, programmu un doktora studiju novērtēšanai un iesniegt tos izglītības un zinātnes ministram," augstskola pieņēma, ka LZP ir savu uzdevumu ir paveikusi. Un tā kā iepriekš tika saņemta jau minētā LZP vēstule par tās atbalstu piešķirt šīs tiesības, bet nekāda cita informācija, kas noliegtu tiesību piešķiršanas faktu, no LZP puses nesekoja, RPIVA pieņēma, ka augstskolai šādas tiesības ir.
RPIVA astoņas reizes ir vērsusies Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijā ar izstrādātiem promociju darbiem, kura ir sniegusi pozitīvu atzinumu par zinātniskās kvalifikācijas darbiem un virzījusi tos aizstāvēšanai RPIVA promocijas padomē.
Ne reizi augstskola neesot saņēmusi aizrādījumu par to, ka tai šādu tiesību nav. Kā norāda augstskolas zinātņu prorektore prof.Dr.paed. Māra Marnauza, kura augstskolā vada promocijas padomes darbu: "tāpēc, ja arī kādas pretenzijas IZM, tad tām noteikti nevajadzētu būt vērstām pret mums, mūsu absolventiem un viņu aizstāvētajiem darbiem".
Tāpat RPIVA pārstāvji cer, ka IZM, "informējot vispirms presi un medijus, nevis pašu augstskolu par iespējamo pārkāpumu faktu, nav pašreizējās ministrijas sistemātiska darbība".
Saskaņā ar IZM rīcībā esošo informāciju, RPIVA, izveidojot Pedagoģijas promocijas padomi, iespējams, piešķīrusi doktora zinātniskos grādus, kaut akadēmijai šādas tiesības nav deleģētas.
Augstskolas, kurām uz doktora studiju programmu akreditācijas laiku tiek deleģētas tiesības piešķirt doktora zinātniskos grādus, ir noteiktas Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos "Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām".
Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, pašlaik Latvijā ir 91 doktora studiju programma, bet doktora grādus tiesīgas piešķirt 78 promocijas padomes.
Vislielākais promocijas padomju skaits - 20, piešķir doktora zinātniskos grādus jomā "Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes".
Pērn doktora zinātnisko grādu ieguva 267 pētnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
