Sniega rezervju ziemas beigās upju baseinos praktiski nav, tāpēc pavasarī ūdens līmeņi būs atkarīgi no nokrišņu daudzuma. Pavasara mēnešos intensīvas lietusgāzes var izraisīt lietus uzplūdus, taču, analizējot faktisko hidroloģisko situāciju un laika apstākļu prognozes, sinoptiķi secina - maksimālā upju notece 2014. gada pavasarī gaidāma mazāka nekā janvārī un februārī.
Ledus segas pakāpeniska sairšana sākās jau februāra otrās dekādes sākuma un līdz marta pirmās dekādes beigām ledus sega saglabājās Daugavā, Pļaviņu ūdenskrātuvē, Ogres lejtecē, Gaujas augštecē un Lielupē pie Kalnciema. Ledus biezums 10.martā Daugavā bija 20 līdz 39 centimetri un ūdens līmenis turpināja pazemināties, norāda sinoptiķi.
Mazā ūdens notece un temperatūra, kas ir augstāka par normu, martā veicinās ilgstošu ledus kušanu.
Visnelabvēlīgākie ledus apstākļi izveidojušies Daugavā. Tur ledus uzlūšanas sākums šogad gaidāms agrāk par vidējiem ilggadējiem termiņiem – marta otrajā dekādē. Ledus iešanas laikā ledus sastrēgumi var veidoties Līksnas – Nīcgales posmā, pie Jersikas un Jēkabpils – Pļaviņu posmā.
Vadoties pēc sakarībām starp vižņu iešanas ilgumu, negatīvo gaisa temperatūru summu un ūdens caurplūdumu upes aizsalšanas laikā, Pļaviņu-Jēkabpils posmā uzkrājušos ledus un vižņu tilpums varētu būt ap 7 miljoni kubu, secina dabas pētnieki. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka šādos apstākļos ledus sastrēguma rezultātā visvairāk iespējama palieņu applūšana Zeļķu – Aiviekstes grīvas posmā. Ledus masām ienākot Pļaviņu ūdenskrātuvē, ūdens līmenis pie Pļaviņām var celties par diviem līdz trim metriem.
Pārējās upēs ledus sega daudzviet ir nepilna, straujākie upju posmi ir brīvi no ledus, tāpēc ledus sastrēgumi visticamāk neveidosies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
