Projekta ietvaros ģeologi iepazīsies ar vienu no dziļākajiem un senākajiem Latvijā iegūstamā dabīgā minerālūdens dziļurbumiem, un to salīdzinās ar citu Eiropas valstu pazemes ūdeņiem.
Latvijas dzīļu atklājēju mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un pierādīt, ka, neskatoties uz Latvijas teritorijas nelielajiem izmēriem, varam sacensties ar Eiropas lielākajām valstīm, kā, piemēram, Itāliju, Franciju, Vāciju un citām.
Latvija nekad nebūs naftas un zelta ieguves lielvalsts. Viena no nozīmīgākajām dzīļu bagātībām valsts teritorijā ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi, kas citviet pasaulē ir izsīkstoši vai piesārņoti.
Pateicoties ģeoloģiskajai uzbūvei, te pieejams ne vien ar labas kvalitātes un kvantitātes dzeramo ūdeni, bet arī ar izcilo dabīgo minerālūdeņu resursiem.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopoto informāciju šobrīd kopējie spēkā esošie pazemes ūdeņu krājumi gandrīz 300 pazemes ūdeņu atradnēs ir aptuveni 1,053 milj. m3/d, no tiem saldūdeņi veido 89%, bet ūdeņi ar paaugstinātu mineralizāciju - 11%.
Latvijā kopumā ir ierīkoti vairāk nekā 20 tūkstoši ūdens ieguves urbumu, tomēr Pārtikas un veterinārajā dienestā ir reģistrēti tikai trīs dabīgā minerālūdens ražotāji Latvijā, kas iegūst ūdeni no pazemes artēziskajiem urbumiem.
No dzeramajiem ūdeņiem tie atšķiras ar rūpīgu kvalitātes kontroli un ražošanas procesā netiek izmainītas vai uzlabotas ūdeņu dabiskās īpašības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
