Efektīvai "aplokšņu algu" problēmas risināšanai būtu nepieciešams papildināt Krimināllikumu, paredzot atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko radīts būtisks kaitējums valstij, proti, virs piecām minimālajām mēnešalgām, liecina pirmdien, 9.jūnijā, valdībā apstiprinātais Ministru prezidentes ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību.
Kā norādīts ziņojumā, efektīvākai valsts ieņēmumu jomā izdarīto finanšu noziegumu izmeklēšanai tiek izmantoti arvien jauni informācijas tehnoloģiju risinājumi un piesaistīti dažādi speciālisti, kā arī veidotas starptautiskās izmeklēšanas grupas, kas dod iespēju operatīvāk koordinēt izmeklēšanas darbības. Tāpat arvien vairāk tiek praktizēti juridisko personu piespiedu ietekmēšanas līdzekļi ar mērķi atgūt valstij nodarītos zaudējumus.
Patlaban ar "aplokšņu algām" cīnās Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas veic sadarbības stiprināšanas pasākumus ar nodokļu maksātājiem un paplašina dienesta tiesības negodīgu uzņēmēju darbības ierobežošanai. VID mērķis ir maksimāli samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. VID ir apzinājis četrus galvenos avotus "aplokšņu algu" izmaksām izmantojamiem līdzekļiem. Pēc VID aplēsēm, avoti ir pievienotās vērtības nodokļa atmaksu izkrāpšana par fiktīviem darījumiem un krāpnieciskas darbības saistībā ar kases aparātu izmantošanu. Tāpat arī aizdevumu juridiskās formas izmantošana ienākumu slēpšanas nolūkā un ienākumu slēpšana ar izsniegtiem avansiem, par kuriem netiek veikti norēķini.
Kopš 2013. gada VID piedalās divos politikas attīstības projektos, kuriem ir prognozējama būtiska nozīme ēnu ekonomikas samazināšanā, teikts ziņojumā. Iekšlietu ministrijas vadītais projekts "Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa izveide" paredz Latvijā izveidot vienotu sistēmu, kurā koordinēti darbojas visas kompetentās valsts iestādes un institūcijas. Balstoties uz kriminālizlūkošanas rezultātā iegūtajām zināšanām, iestādei paredzēts pieņemt optimālus lēmumus par nepieciešamo rīcību stratēģiskā, taktiskā un operatīvā līmenī īpaši smagās un organizētās noziedzības jomā. Tāpat paredzēts objektīvi definēt prioritātes un efektīvi izmantot rīcībā esošos resursus.
Pagājušā gadā VID koordinēja Tiesībaizsardzības iestāžu rīcības plāna 2013.gadam īstenošanu, kā arī vadīja rīcības plāna izstrādi 2014.gadam un veic tā izpildes koordinēšanu. Plāns bija paredzēts, lai aktivizētu cīņu pret akcīzes preču nelikumīgu apriti Latvijā.
Ziņojumā teikts, ka pērn preventīvā darba rezultāti cīņai ar algu izmaksu "aploksnēs" un nereģistrēto saimniecisko darbību bijuši sekmīgi. Par to liecina legalizēto darba ņēmēju skaita pieaugums, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, pieaudzis 3,5 reizes.
Šogad aprīļa beigās ir izstrādāta VID darbības stratēģija 2014.līdz 2016.gadam. Tajā ir paredzēts aprēķināt nodokļu plaisu pievienotās vērtības nodoklim, nodokļiem no fizisko personu ienākumiem un akcīzes nodoklim. Pēc aprēķinu veikšanas VID analizēs nodokļu plaisas struktūru un iespējamos cēloņus katrai no tās sastāvdaļām, lai šo informāciju izmantotu, plānojot un uzlabojot savu darbību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
