Foto: F64
Katrs gadījums, kad skolā notiek fiziska vai emocionāla vardarbība pret bērnu, ir nepieļaujams un vērtējams individuāli, uzskata izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Ministre atgādināja, ka parasti fiziska vardarbība ir sekas ilgākā laika periodā nerisinātām vai nekonsekventi risinātām problēmām.

"Liela loma konfliktsituāciju savlaicīgā novēršanā ir pirmām kārtām vecākiem, kā arī skolotājiem, kas ikdienā, esot kopā ar bērniem, var savlaicīgi pamanīt gan slēptas, gan atklātas problēmas, kuras var izpausties dažādos neadekvātas rīcības veidos," norādīja ministre.

Seile sacīja, ka tādos gadījumos skolotājiem vai vecākiem nekavējoties jārunā ar citiem skolotājiem, kas māca bērnu, ar skolas vadību, skolas psihologu, vecākiem, lai nepieļautu krīzes situācijas turpināšanos un kopā meklētu veidus tās samazināšanai vai novēršanai.

"Visnegatīvāk vērtējama attieksme izveidojušos situāciju izlikties neredzam vai pat slēpt," viņa piebilda.

Ministre uzsvēra, ka ir svarīgi, lai katrā skolā būtu ne tikai teorētiski izstrādāts darbības plāns rīcībai dažādās ārkārtas situācijās, bet lai pedagogiem būtu vienota izpratne un gatavība sadarboties, lai nepieļautu ekstrēmu situāciju veidošanos, kad tiek apdraudēta skolēnu un skolotāju fiziskā un garīgā veselība.

Pērn pirmajos trijos mēnešos skolās reģistrēti 87 fiziskas vardarbības gadījumi, savukārt šogad fiksēti jau 97, palielinājies arī gadījumu skaits, ka tiek reģistrēta emocionālā vardarbība.

Policija uzskata, ka jāmaina tas, kā tiek skatīti drošības jautājumi skolās. Valsts policija skaidro, ka par drošību skolās atbild direktors, taču ne vienmēr ar to tiek galā. Tāpēc Valsts policija apņēmusies izstrādāt speciālu apmācības programmu, kā skolā parūpēties par drošu mācību vidi. Tās būšot praktiskas mācības par to, kā rīkoties dažādās situācijās.

Policija, ņemot vērā, ka vardarbība nesākas pamatskolā, aicina arī skolu pedagogus, direktorus, pašvaldību sociālos darbiniekus, pievērsties pirmsskolas mācību iestādēm, jo daudzos gadījumos jau pirmsskolas vecumā bērniem esot novērojami "vardarbības aizmetņi".

Likumsargu sniegtā informācija liecina, ka šogad fiksēti arī 22 emocionālās vardarbības gadījumi.

Policija atgādināja, ka bieži vien skolotāji vardarbībai nepievērš uzmanību, tāpēc reizēm šādiem konfliktiem ir smagākas sekas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!