Parlaments ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā lems par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma grozījumiem, kas paredz pilnveidot regulējumu attiecībā uz KNAB biroja darbu un tā vadītāja atbrīvošanu no amata, liecina Saeimas darba kārtība.
Likumprojekts izstrādāts pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, kas Latvijai sniegtas korupcijas apkarošanas jomā, aģentūru BNS iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Patlaban KNAB likuma piemērošana praksē pilnībā nenodrošina OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, teikts likumprojekta anotācijā.
Regulējumā precizēts biroja statuss, nosakot, ka tā ir tiešās pārvaldes iestāde un biroja institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība nozīmē premjera tiesības pārbaudīt KNAB priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus. Pārraudzība neattieksies uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, īstenojot savas funkcijas korupcijas novēršanā, teikts likumprojektā.
Turpmāk viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Patlaban šāds termiņš likumā nav noteikts. Pašlaik KNAB priekšnieku pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Uz biroja priekšnieka amatu MK izsludina atklātu konkursu.
Likumprojekts paredz, ka KNAB amatpersonas un darbinieki turpmāk būs valsts dienesta attiecībās. Tāpat noteikts, ka biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai un atbrīvošanai turpmāk nebūs nepieciešama arodbiedrības piekrišana.
Grozījumi paredz pilnveidot procedūru, atbrīvojot KNAB priekšnieku no amata. Izmaiņas precizē atbrīvošanas tiesiskos pamatus, kā arī nosacījumus komisijai, kas lemj par biroja priekšnieka atlaišanu. Turpmāk pēc Ministru prezidenta vai ģenerālprokurora sniegtās informācijas iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata vērtēs komisija, kuru vadīs ģenerālprokurors. Komisijas sastāvā strādās Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām – ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.
KNAB priekšnieks komisijas lēmumu turpmāk 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, un šo tiesas nolēmumu nevarēs pārsūdzēt. Ja komisijas lēmums nebūs pārsūdzēts vai tiesa to būs atzinusi par tiesisku, premjers varēs iesniegt Saeimā attiecīgu lēmuma projektu par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata. Savukārt Saeimas lēmumu par biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata nevarēs pārsūdzēt, noteikts likumprojektā.
Likumprojekta autori iepriekš norādījuši, ka KNAB priekšnieka atbrīvošana būs iespējama tikai ar pamatotiem iemesliem un izveidotās komisijas atļauju.
Patlaban likums nosaka vairākus iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata. Tas var notikt, ja vadītājs ir iesaistījies politiskajā organizācijā vai slimības dēļ nav pildījis savus pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas. Tāpat pašlaik priekšnieku var atbrīvot no darba par neatbilstību ieņemamam amatam. Pašreiz arī noteikts, ka atbrīvošanas iemeslus izvērtē komisija, kuru vada ģenerālprokurors vai viņa pilnvarots virsprokurors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
