Latvijas Universitāte (LU), kategoriski iestājoties pret Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekta "Par Latvijas Universitātes rektoru" pieņemšanu, sniegusi izvērstu atzinumu valdībai. Kā skaidro universitātē, atzinumā plaši izklāstīta atbilstošo tiesību normu vēsturiskā izcelšanās un saturs.
LU sniegusi premjeram Krišjānim Kariņam (JV) un Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim viedokli, skaidrojumu un argumentus par 20. augusta MK rīkojuma projektu "Par Latvijas Universitātes rektoru", kategoriski iestājoties pret tā pieņemšanu.
LU uzsver, ka administratīvā procesa ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informāciju LU ir sniegusi novēloti, nesamērīgi ierobežojot LU tiesības pilnvērtīgi izvērtēt dokumentu, vai nav sniegusi nemaz. IZM LU rektora vēlēšanu lietā ne reizi nav sniegusi informāciju saprātīgos termiņos, turpretī LU likumā noteiktos termiņus par informācijas sniegšanu IZM ir ievērojusi.
LU ir vērsusies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu pret Latviju ar atbildētāja pusē pieaicinātajām iestādēm MK un IZM par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
LU lūdz tiesu, pirmkārt, uzlikt par pienākumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu – apstiprināt Indriķi Muižnieku par LU rektoru; otrkārt, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu, nosakot, ka līdz LU rektora apstiprināšanai rektora pienākumu izpildītājs ir iepriekšējais rektors un līdz sprieduma stāšanās spēkā brīdim LU nav pienākuma rīkot atkārtotas rektora vēlēšanas.
Jau vēstīts, ka MK Muižnieku LU rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, tas izriet no Ministru prezidenta Kariņa teiktā.
Kā ziņots, balstoties uz Valsts kancelejas (VK) paustajām bažām par IZM sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu uz nedēļu, lai dotu laiku ministrijai sagatavot pamatotāku rīkojuma projektu.
Jāatgādina, ka, izvērtējot precizēto IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, VK Juridiskais departaments secināja, ka nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja LU rektora vēlēšanu iznākumu.
Jau ziņots, ka pirmo balsojumu LU rektora vēlēšanās pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
Izglītības un zinātnes ministre Šuplinska iepriekš informēja, ka viņas rekomendācija valdībai būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
