Trešdien pēcpusdienā Izglītības un zinātnes ministrija informēja portālu "Delfi", ka ir izstrādājusi vadlīnijas attālinātā mācību procesa īstenošanai vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs "Covid-19" krīzes situācijā. Vadlīnijas ietver būtiskākos ieteikumus skolām un skolotājiem sekmīga mācību procesa nodrošināšanai attālināti.
Vadlīnijās ietverti arī vairāki piemēri, kā attālināto mācību pieeju, iekļaujot procesa aprakstu, tehnoloģisko risinājumu un pedagoga nozīmīgākos pienākumus, plāno organizēt atsevišķas skolas. Preses konferencē ceturtdien ministrija sniegs arī ieteikumus vecākiem, kā atbalstīt bērnus, mācoties attālināti.
Saeimas komisijas sēdē, kur klātesošie centās sēdēt pēc iespējas tālāk viens no otra un, pēc komisijas vadītāja Arvila Ašeradena (JV) teiktā, "sasveicinās ar smaidu", piedalījās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kura detalizēti atbildēja uz deputātu jautājumiem par aktuālo situāciju visos izglītības sistēmas posmos. Tā kā, ņemot vērā ārkārtējo situāciju un sociālās distancēšanās ieteikumus, komisijas sēde tika pārraidīta tiešsaistē, deputātiem sēdes laikā tika iesūtīti jautājumi, ko papildus uzdot uzaicinātajām amatpersonām.
Pieminot gadījumu ar skolēna saslimšanu Salaspilī, ministre pieļāva, ka tuvākajā laikā iespējami vēl līdzīgi gadījumi. Šuplinska uzsvēra vecāku atbildību ievērot speciālistu ieteikumus. Ministre pastāstīja, ka šonedēļ, kamēr brīvlaiks, vispārizglītojošās skolas saziņā ar ministriju un atbildīgajām iestādēm gatavojas mācību procesam attālināti. "Katrai skolai jābūt plānam, kurā paredzēta rīcība un atbildība, tāpat skaidri noteiktam, kādā laika posmā un ar kādiem līdzekļiem notiks process," sacīja Šuplinska.
Ministre pastāstīja, ka tiek domāts par to, lai nebūtu pārrāvumu tehnoloģisku iemeslu dēļ, ja vienlaikus tiešsaistē notiek pārāk daudz pasākumu, tāpēc skolām ieteikts vienā platformā vienlaikus ne vairāk kā diviem skolotājiem vadīt stundas tiešsaistē. Šuplinska uzsvēra skolēnu un vecāku atbildību, mācoties šādos attālinātos apstākļos, kā arī novērtēja to kā labu pārbaudījumu, cik gatavi esam šī gada rudenī plānotajai pārejai uz kompetenču pieeju izglītību. Ministre informēja deputātus, ka ceturtdien plānota tiešsaistes konference ar pašvaldībām un skolu pārstāvjiem, kā arī skolām tiks nosūtītas sīkākas vadlīnijas par attālināta mācību procesa organizēšanu.
Situāciju bērnudārzos ministre raksturoja kā smagāku, un tā nemitīgi tiek vērtēta. Pagājušā piektdienā, kad tika ieviests vecāku apliecinājums, ka bērnu ved uz bērnudārzu tikai tad, ja nav citas iespējas, bērnudārzus apmeklēja 40%, bet pirmdien vairs tikai 20% bērnu valstī kopumā.
Ministre pastāstīja, ka patlaban tiek īstenots plāns "A", kas nozīmē attālinātas mācības līdz 14. aprīlim, bet plāna "B" gadījumā tas varētu būt vēl viens mēnesis. "Divu nedēļu laikā vērosim, kā notiek mācību process. Ja nebūs labi, tad izsludināsim brīvlaiku un domāsim par mācību gada pagarināšanu," sacīja Šuplinska. Viņa citēja ekspertu teikto, ka patlaban vecuma grupā no 6. klases uz augšu mācību process varētu būt 90% bez izmaiņām no plānotā, bet mazākajās klasēs par 50% atšķirtos no plānotā.
Sēdes gaitā starp deputātiem un ministri izvērtās saruna par skolēnu darba vērtēšanas procesu un izglītības procesa kvalitāti vispār attālināto mācību laikā. Šuplinska sacīja, ka sociāli nevienmērīga situācija Latvijā ir bijusi vienmēr, tāpēc sadarbībā ar pašvaldībām pastiprināta uzmanība tiek veltīta bērniem, kam jau līdz šim bijis nepieciešams īpašs atbalsts pusdienu nodrošināšanā, gan tagad arī mācībām attālināti. Kopumā nepilni 3% skolas vecuma bērnu ir bez viedierīcēm, lielākā daļa no tiem sākumskolas un pamatskolas līmenī, atzina ministre.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) pastāstīja deputātiem, kādas darbības tiek veiktas, lai sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumiem un telekomunikāciju operatoriem nodrošinātu visus bērnus ar iespējām mācīties attālināti. Noteiktus lēmumus šajā ziņā plānots pieņemt ceturtdien valdības sēdē.
Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks pastāstīja, ka triju dienu laikā sagatavots apjomīgs vadlīniju dokuments, kuru plānots līdz dienas beigām nosūtīt skolām. Catlaks atzina, ka krīze piespieda mobilizēties un ātri saprast, kādi resursi skolām pieejami.
Savukārt Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) sacīja, ka valdības lēmums slēgt izglītības iestādes ir bijis pareizs un, cerams, ka nav bijis novēlots. Ja bērni turpinātu apmeklēt skolas, tad vīrusa pārnešanas iespējas no cilvēka uz cilvēku būtu daudz lielākas. Par saslimušo bērnu bērnudārza vecumā Dūrītis teica, ka Slimību profilakses un kontroles centrs katru gadījumu izskata individuāli un lemj, vai ieteikt slēgt grupu vai iestādi.
Deputāte Marija Golubeva (AP) aicināja apzināties, ka dažādu iemeslu dēļ visi vecāki nebūs gatavi un spējīgi krīzes laikā atbalstīt bērnus, tāpēc būtu apsverams, vai nebūtu šogad uz laiku jāatsakās no sekmju summatīvās vērtēšanas, izņemot centralizētajos eksāmenos. Citādi palielinās plaisa starp bērniem, kam vecāki var vai nevar palīdzēt šajā situācijā, kad bērni neapmeklē fiziski skolu un viņiem nav skolotāja atbalsts klātienē. Līdzīgu viedokli pauda arī Anita Muižniece (JKP). Raivis Dzintars (NA) ieteica šajā jautājumā septiņreiz nomērīt, pirms ko lemt, lai cīņā ar nevienlīdzību nerastos sajūta, ka izglītībā iestājusies pauze, jo ārkārtējā situācija vīrusa dēļ var ieilgt.
Arī Dūrītis prognozēja, ka līdz 14. aprīlim šī krīze varētu nebeigties, spriežot pēc citu valstu piemēra.
Vienlaikus trešdienas rītā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) izplatīja paziņojumu presē, norādt uz virkni problēmu saistībā ar izglītības procesa norisi pašvaldībās, kuras steidzami jārisina. LLPA arī rosina no 23. līdz 27. martam noteikt skolās projektu nedēļu.
LLPA vēsta, ka pašvaldībām ir daudz neatbildētu jautājumu saistībā ar attālināto mācību procesu, kas norisināsies vismaz divas nedēļas pēc skolas brīvlaika beigām. Šobrīd pašvaldības ieguvušas informāciju par IT un interneta pieslēguma pieejamību katram skolēnam. Saskaņā ar IZM publiski izplatīto informāciju, šobrīd tehnisku iespēju mācīties attālināti nav aptuveni 5000 Latvijas skolēnu, kam mājas nav pieejami nedz datori, nedz viedierīces. Tāpat valstī ir 8 skolas, kas šobrīd tehniski nespēj nodrošināt saviem audzēkņiem attālinātas mācības.
"Turklāt pirmā nedēļa pēc 23. marta būs periods, kad katra skola un pedagogs saskarsies ar problēmām, mācības nodrošinot attālināti. Lai izrunātu iespējamās problēmas un to risinājumus, LLPA rosina IZM, vēlākais, 27. martā organizēt videokonferenci ar pašvaldību izglītības pārvaldēm. LLPA rosina nedēļu no 23. līdz 27. martam noteikt kā projektu nedēļu bez zināšanu pārbaudēm, kas dotu iespēju skolām notestēt attālināto mācību procesu un novērst iespējamās nepilnības," teikts paziņojumā.
Ārkārtējā situācija ir atklājusi problēmas izglītības procesa organizēšanā, kas pašlaik izpaužas kā nepieciešamā aprīkojuma trūkums, lai skolēni varētu mācīties attālināti. Nākotnē IZM, izmantojot Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļus, ir jānodrošina, lai katram skolēnam būtu nepieciešamais nodrošinājums mācībām attālināti. Nebūtu ētiski pēc ārkārtas situācijas skolēnam "atņemt" šo iespēju, ja to nevar nodrošināt ģimene, norāda LLPA.
Tā arī uzskata, valstij sadarbībā ar pašvaldībām savlaicīgi jāsagatavo darbības plāns izglītības procesa organizēšanai gadījumā, ja strauji palielināsies saslimstība un valdība pieņems jaunus lēmumus par rīcību ārkārtējā situācijā, piemēram, tiks pagarināts periods, kad mācībām jānorisinās attālināti. Valstij šajā situācijā jāuzticas skolu vadītājiem un pašvaldībām. Izglītības kvalitātes valsts dienestam jābūt padomdevējam konkrētu situāciju risināšanai, nevis uzraugam, kas kontrolē un izsaka aizrādījumus.
"Šobrīd pirmsskolu pedagogi veic darbu specifiskos apstākļos, par ko pienākas normatīvos aktos paredzētā atlīdzība. Valstij būs jāpiešķir pašvaldībām papildu finansējums, kura apjomu varēs aplēst, beidzoties ārkārtējai situācijai. Svarīgs ir arī atbalsts tiem vecākiem, kuri ir iesaistīti krīzes situācijas risināšanā, piemēram, mediķiem, policistiem un robežsargiem. Nepieciešams risināt jautājumu par viņu bērnu uzraudzību, ja bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs, piemēram, bērnudārzs, pārtrauc sniegt pakalpojumu. Dezinfekcijas līdzekļu pieejamība, kas šobrīd aktuāla ir visās pašvaldību iestādēs – pieprasījums pēc tiem daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, tāpēc tos praktiski nav iespējams iegādāties. Atsākoties mācību procesam skolās klātienē, izglītības iestādes saskarsies ar akūtu dezinfekcijas līdzekļu trūkumu," satraukumu pauž LLPA.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
