Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Kariņš uzsvēra, ka jaunākie dati liecina – Latvija turpina mērķtiecīgi kontrolēt Covid-19 izplatību. Viņš pauda pateicību sabiedrībai par aktīvu līdzdalību. "Tas parāda to, ka esam saliedēti un disciplinēti. Mums šādi tik ir jāturpina, tā ir laba ziņa," pauda Kariņš.
Tāpat viņš izteica pateicību pašvaldību vadītājiem par viņu aktīvo rīcību ārkārtējās situācijas kontrolēšanā un pārvaldīšanā, norādot, ka vietvaru vadītāji strādā gan ar ministriem, gan izveidoto ārkārtējās situācijas operatīvo grupu. "Sadarbība nāk visai situācijai par labu," viņš piebilda.
"Vakar valdībā es izveidoju vēl vienu grupu, kas būs ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) vadībā, kuras uzdevums ir ļoti elementārs – strādāt pie risinājumiem, kādā veidā mēs mērķtiecīgi un efektīvi stimulēsim mūsu ekonomiku, beidzoties šai krīzei," turpināja Kariņš. "Pašreiz mums ir cilvēki, kas strādā pie epidemioloģiskajiem jautājumiem veselības ministres vadībā, Reira kunga vadībā strādā cilvēki pie atbalsta mehānismiem, bet tagad ir arī tie, kas strādā pie ekonomikas attīstības un atlabšanas jautājumiem."
Runājot par ceturtdien valdībā pieņemtajiem lēmumiem, Kariņš kā galveno akcentēja 2,5 miljonu eiro papildu līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, lai, pēc viņa vārdiem, "varētu arī naudas izteiksmē izteikt pateicību tiem frontes līnijas policistiem un robežsargiem, kuri pašaizliedzīgi un tiešā veidā ir iesaistīti Covid-19 ierobežošanas pasākumos".
Gandarījumu par šo Ministru kabineta lēmumu pauda arī Ģirģens, jo ārkārtējā situācija ir pārbaudījums un stresa tests arī iekšlietu sistēmas resoram. "Dienesti ir gatavi profesionāli strādāt sabiedrības labā, lai samazinātu Covid-19 pandēmiju. Policija, robežsardze, ugunsdzēsēji, Valsts drošības dienests (VDD) – tas ir tiešais atbalsts mediķiem un Slimību, profilakses un kontroles centram (SPKC)," pavēstīja ministrs.
Uz jautājumu par piemaksu saņemšanas kārtību iekšlietu resora darbiniekiem, Ģirģens norādīja, ka piemaksa ir paredzēta par periodu no 12. marta līdz 31. maijam.
"Sadarbībā ar Valsts kanceleju tika izstrādāti precīzi izmaksas kritēriji. Piemaksas ir mērķētas un būs novirzītas tiem cilvēkiem, kas tiešā veidā ir iesaistīti Covid-19 pandēmijas mazināšanā," pauda iekšlietu ministrs.
Lūgts skaidrot, kādā veidā VDD darbinieki ir iesaistīti Covid-19 izplatības ierobežošanā, iekšlietu ministrs noradīja, ka dienests ir atbildīgs par pasažieru datu reģistru nodošanu SPKC. Pēc viņa paustā, ja nebūtu VDD, tad SPKC nevarētu iegūt šāda veida datus, jo dienests ir pirmā iestāde, kas strādā ar šādu informāciju.
"Mums joprojām sokas visnotaļ labi, ja mēs lūkojamies uz to, kā varam kontrolēt Covid-19 izplatību un kā varam novērst draudus tā izplatībai. Joprojām pamata taktika ir plaša testēšana," par slimības izplatību norādīja veselības ministre.
Viņa atzīmēja, ka pēc "klusuma" Lieldienās, kur 13. aprīlī bija salīdzinoši zema aktivitāte ar 242 veiktiem testiem, tad pagājušajā diennaktī skaits ir sasniedz 1406 testus, no kuriem deviņi izrādījušies Covid-19 pozitīvi. "Tāpat mums ļoti stabili turas slimnīcā esošo cilvēku skaits – tas nepārsniedz 50 personas. Tāpat 57 saslimušie no slimnīcas ir izrakstīti," viņa piebilda.
Vienlaikus Viņķele aicināja izmantot iespēju sociālās aprūpes centriem, kuros dzīvo seniori, pieteikties plānveida testēšanai, jo pašreiz ir novērojama pasivitāte no šo iestāžu puses – brīvprātīgi uz šo pakalpojumu piesakās maz aprūpes centru, kā arī pēc individuālas uzrunāšanas iestādes nav atsaucīgas.
Tāpat ir uzsākta tirdzniecības veikalu darbinieku testēšana, kam var pieteikties darba devēji. Lai nebūtu sarežģījumu nokļūt uz analīžu nodošanas vietām, mediķi organizēs testēšanu tirdzniecības vietās. Vienlaikus Viņķele aicina cilvēkiem būt iecietīgiem vienam pret otru tirdzniecības vietās. "Ja darbinieki aizrāda par drūzmēšanos, tad, lūdzu, klausiet, ko viņi saka. Ne vien tādēļ, ka katram cilvēkam rūp viņa paša veselība, bet apzināmies, ka arī mēs varam būt risks vai apdraudējums citiem," pauda ministre.
Veselības ministre norādīja, ka ir uzsākts darbs pie kritēriju noteikšanas, kas ļautu secināt, kad Latvijā varētu sākt mazināt ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus. "Ja jūs dzirdat ziņas, ka Spānija, Dānija, arī vācieši apsver un uzsāk ierobežojumu mazināšanu, tad jāsaka, ka ar visu šo viņi joprojām ir stingrāki nekā Latvijā noteikti mēri," skaidroja Viņķele.
Ir arī uzsākta piemaksu noteikšana mediķiem, kuri ir bijuši iesaistīti vai turpina strādāt Covid-19 apkarošanā. Kā piemēru viņa minēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu, kur piemaksa 50% apmērā no mēnešalgas ir noteikta 280 darbiniekiem, bet piemaksu 30% apmērā saņems 478 personas.
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadība ir lēmusi, ka piemaksas variēs no 5% personām, kurām ir bijusi nedaudz lielāka darba intensitāte, līdz 50% mediķiem, kuri tiešā veidā un smagi ir strādājuši ar inficētiem cilvēkiem.
Žurnālisti Viņķelei uzdeva jautājumu, kādēļ nav noteikta prasība obligāti veikt Covid-19 testus personām, kas ir atgriezušās ar repatriācijas reisiem. Viņa atzina, ja cilvēkam nav simptomu, tad iespēja, ka viņam konstatēs vīrusa klātbūtni, ir krietni samazināta. "Tas nozīmē, ka testēšana var radīt viltus drošības sajūtu, jo cilvēkam šodien vīruss nav konstatējams, bet pēc trīs dienām tas ir iespējams. Līdz ar to pasažieri tiek informēti, ka viņiem, atrodoties 14 dienu pašizolācijā, ir visas tiesības pie mazākajām veselības izmaiņām šos testus saņemt," skaidroja politiķe.
Viņa arī informēja, ka no 280 personām, kuras 15. aprīļa vakarā ar repatriācijas reisiem ielidoja Latvijā, Covid-19 tests veikts 20 personā. Savukārt temperatūru mērīja visiem ceļotājiem, bet obligāta analīžu nodošana ir tiem cilvēkiem, kuriem ir saslimšanas simptomi.
Žurnālisti arī adresēja jautājumu finanšu ministram par to, vai viņš būtu gatavs atbalstīt tā dēvēto "daļējo" dīkstāves pabalsta ieviešanu, proti, ka valsts darbiniekiem izmaksā pabalstu ar uzņēmumu starpniecību.
Reirs atbildēja, ka priekšlikumus ir saņēmis, taču viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šāds pabalsts nav ieviests, ir kontroles trūkums. "Uzskatu, ka jebkurai palīdzībai, ko mēs sniedzam, ir jābūt iespējai valsts institūcijām vai sabiedrībai kontrolēt, jo viens vai divi gadījumi, kas ir krāpšanas gadījumi, var nest lielu skādi un sabiedrības neticību palīdzības sniegšanai. Tādēļ mēs arī izvēlējāmies dīkstāves pabalstu maksāt katram darbiniekam atsevišķi, nevis pārskaitīt uzņēmuma kontā," sacīja politiķis.
Pēc viņa teiktā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir ziņojis, ka jau pašreiz ir gadījumi, kad uzņēmēji prasa dalīties ar izmaksātajiem pabalstiem.
Savukārt otrs jautājums ir par palīdzības veida izvēli, jo amatpersonas kopā ar sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) – ir izvēlējušies šādu dīkstāves pabalsta veidu.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka viens no valdības ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem ir piešķirt finansējumu Iekšlietu ministrijai (IeM) kas nepārsniedz 2 590 703 eiro, lai nodrošinātu piemaksas no 12. marta līdz 31. maijam Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts drošības dienesta amatpersonām par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumā saistībā ar "Covid-19" uzliesmojumu un seku novēršanu.
Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts paredz, ka no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiek piešķirti papildu līdzekļi, lai laika periodā no 12. marta līdz 31. maijam nodrošinātu piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu.
Piemaksu piešķiršanai tiek ņemti vērā noteikti kritēriji, tai skaitā, amatpersona ir tiešā saskarē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām, ir tiešā saskarē ar Covid-19 riska grupas pacientiem, kuriem nav apstiprināta slimība, bet ir jāievēro karantīna vai pašizolācija, veic darbu paaugstinātas intensitātes un apdraudējuma apstākļos, nodrošinot nozīmīgu ieguldījumu Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un izraisīto seku mazināšanā.
Aģentūra LETA vēsta, ka ar iemaksu 100 000 eiro apmērā Latvija sniegs atbalstu cīņai pret jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību nabadzīgajās un krīzes skartajās valstīs un teritorijās, kuras jau ietekmē cita veida humānās krīzes, ceturtdien lēma valdībā.
Latvija veiks iemaksu 100 000 eiro apmērā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja - Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Globālā humānās palīdzības plāna cīņai ar Covid-19 darbībai.
Tāpat ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020. gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.
Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.
Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija "Altum".
Pēc Reira iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem.
Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.
Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas otrdien, 7. aprīlī, pagarināta līdz 12. maijam, saglabājot spēkā esošos ierobežojumus.
Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, no 18. marta īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras atgriezušās no ārvalstīm, vairs neizdalot specifisku valstu grupu, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).
25. martā, SPKC epidemiologi, veicot reģistrēto Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, konstatējuši, ka pieci saslimušie nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu Covid-19 saslimušo vai personu, kura bijusi ārzemēs. Līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Latvijā tiek konstatēti pirmie Covid-19 gadījumi, kas saistīti ar vietējo jaunā koronavīrusa transmisiju sabiedrībā. Šie reģistrētie saslimšanas gadījumi konstatēti Rīgā. Vīrusa transmisija sabiedrībā novērota vairākās Eiropas Savienības valstīs, t. sk. Lietuvā un Igaunijā.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. Covid-19 ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. Covid-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
