Līdzšinējo reformu rezultāts atspoguļojas ekonomikas izaugsmē un piesaistīto investīciju pieaugumā, uzrunājot Saeimas deputātus pirms 2022. gada budžeta apstiprināšanas pirmajā lasījumā, uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Uzrunā premjers norādīja, ka 2022. gada budžets ir ceturtais viņa vadītā Ministru kabineta izstrādātais budžets un pēdējais pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Premjers uzsvēra, ka valsts budžets ir veids, kādā valdība parāda savas prioritātes un nosaka, kādiem pasākumiem būtu novirzāmi budžeta līdzekļi, lai šīs prioritātes īstenotu.
Pirms 2022. gada budžeta izskatīšanas Kariņš aicināja deputātus ieskatīties nesenā pagātnē – kur valsts ir bijusi un kur atrodas patlaban. Viņš norādīja, ka Latvija pēdējos 30 gadus ir piedzīvojusi četrus posmus. Pirmais bija neatkarības atgūšanas un demokrātijas atjaunošanas posms, tostarp no Latvijas izvedot Krievijas karaspēku.
Tam sekoja privatizācijas posms, kad bija svarīgi denacionalizēt īpašumus, tomēr, kā atzina premjers, viss nenotika tā, kā varēja notikt, proti, privatizācijas rezultātā dzima oligarhi, kas panāca ne tikai sev veiksmīgus privatizācijas lēmumus, bet ilgus gadus iesaistījās arī politiskajā dzīvē
Šim posmam sekoja reintegrācijas periods, kad, kā pauda Kariņš, Latvija pievienojās dažādām starptautiskām organizācijām, tostarp Eiropas Savienībai, NATO un OECD, tādējādi valsts "iecementēja" sevi Rietumeiropas politiskajā vidē.
Premjers atzina, ka kopš tā laika Latvija virzās uz viedo reindustrializāciju, kas nav tik manāma, tomēr tā ir svarīga, lai sakārtotu vidi, kurā dzīvojam. Domas ilustrēšanai Kariņš izmantoja analoģiju ar zemkopību, norādot, ka zemnieki jau savlaicīgi veic priekšdarbus, lai sagatavotos nākamgad gaidāmajai ražai.
"[Ar 2022. gada budžetu] Mēs sakārtojam vidi, lai valsts ekonomika varētu labāk atsperties," uzsvēra Ministru prezidents un norādīja uz virkni reformu, tostarp veselības un izglītības jomās. Pēc Kariņa domām, daudzu reformu rezultāts ir redzams jau tagad, piemēram, ekonomikas izaugsmē.
Kariņš norādīja, ka svarīgs rādītājs ir arī investīciju piesaiste, kas, pēc viņa teiktā, pēdējos divus gadus ir bijusi īpaši veiksmīga. Viņš informēja, ka pērn jeb "visdrūmākajā Covid-19 pandēmijas gadā" Latvija piesaistīja septiņu gadu laikā lielāko investīciju apjomu – 250 miljonus eiro, savukārt šī gada pirmajos sešos mēnešos pārspēts arī šis rekords, jo Latvija piesaistījusi investīcijas 300 miljonu eiro apmērā.
"Nākamā gada budžetam ir jāturpina ekonomikas attīstība. Mēs nevaram atļauties to apturēt," uzsvēra Kariņš.
Premjers arī pievērsās trim mūsdienu krīzēm, proti, Covid-19 pandēmijas, krīzei uz robežas ar Baltkrieviju un enerģētikai. Kariņš pauda pārliecību, ka arī no šīm krīzēm valstij ir jāmācās un jātop stiprākai.
Jau ziņots, ka Saeima pirmdien pirmajā lasījumā skata 2022. gada budžeta projektu un to pavadošos 12 likumprojektus. 2022. gada valsts budžets paredz izdevumus 12,4 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus – 10,66 miljardu eiro apmērā.
2022. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts aplēsts 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt maksimālais valsts parāds 2022. gada beigās nominālvērtībā noteikts 17 miljardu eiro apmērā.
Nākamā gada budžeta likumprojekts paredz mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 431 222 629 eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta pašvaldību pedagogu darba samaksai. Tāpat pašvaldībām tiks nodrošināta valsts budžeta dotācija 187 190 543 eiro apmērā.
2022. gada budžeta likumprojektā paredzēts 131,24 miljonus eiro novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, bet augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai — 12,13 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
