Foto: Pixabay

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvās valdībai atbalstīt pedagogu atalgojuma jauno modeli "Skolēns pašvaldībā", taču trešdien, 10. novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē apmaksas modelis izpelnījās deputātu un nozarē iesaistīto kritiku.

Apmaksas modelis "Skolēns pašvaldībā" ir finansējuma aprēķins pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo. Šis apmaksas modelis paredzētu noteikt vidējā viena izglītojamā izmaksas, mērķdotācijas sadalījumu nododot pašvaldību pārziņā. Īsumā – "Skolēns pašvaldībā" paredz, ka valsts finansējumu piešķirtu pašvaldībai, un piešķirtās naudas apmērs būtu atkarīgs no izglītojamo skaita vietvarā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) norādīja, ka šis modelis ministrijas ieskatā stiprinās pašvaldību lomu izglītības kvalitātē. "Mūsuprāt, šī pieeja ir vienkārša un saprotama. Tiek noteikta viena izglītojamā izmaksas, kas ietver finansējumu gan skolas mācību plānam, gan papildpienākumu veikšanai, atbalsta pasākumu apmaksai, skolas pārvaldībai, atbalsta personālam," komisijas sēdē paskaidroja Mužniece.

Bijusī izglītības un zinātnes ministres, deputāte Ilgas Šuplinska jautāja, kā ministrija aprēķinās viena skolēna izmaksas. IZM pārstāve Modre Jansone norādīja, ka valsts finansējumu vienam skolēnam rēķinās, ņemot vērā jau esošās izmaksas un skolēnu skaitu. Viena skolēna izmaksas apmaksas modelī "Skolēns pašvaldībā" ietekmē arī izglītojamo skaits, taču likmes vērtība ir 900 eiro.

Komisijas laikā Muižniece, atbildot uz deputāta Jāņa Vucāna (ZZS) jautājumu, vai šis apmaskas modelis visu atbildība no ministrijas nepārliek uz pašvaldību pleciem, atbildēja: "Līdz šim mums ir iztrūkusi cieša sadarbība ar pašvaldībām. Valsts ir dažādā veidā mēģinājusi modelēt minimālos skolēnu skaitus, kvalitātes kritērijus, savukārt pašvaldības, neskatoties ne uz ko, valsts rekomendācijas ir ignorējušas. Savukārt, sadalot vienmērīgi šo atbildību un pastiprinot sadarbību starp valsti un pašvaldību, mēs redzam, ka varam panākt arvien labākus rezultātus." Ministre gan piebilda, ka esot arī labie piemēri pašvaldībās.

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) noteica, ka arī viņa vadītā komisija, veicot grozījumus Izglītības likumā, jau iepriekš izdarīja "ļoti skaidru norādījumu, ka pašvaldības turpmāk ir atbildīgas savā teritorijā par izglītības procesa kvalitāti".

Tiesa, IZM piedāvātais pedagogu apmaksas modelis nerisina pedagogu slodžu jautājumu, par ko komisijas sēdē tas izpelnījās kritiku no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas Ingas Vanagas. "Mēs iebilstam, ka jaunajā modelī darba slodzes ir novārtā. Man publiski ir jāatzīst, ka vismaz Šuplinskas kundzes vadītajā darba grupā divi pirmie modeļi paredz kaut vai pakāpeniski slodzes risināt. Trešais modelis to neparedz. Jaunais modelis izslēdz pirmsskolas pedagogus, (kas strādā) ar pusotra līdz četrus gadus veciem bērniem," teica Vanaga.

Sīkāk par to, kas ir pedagogu slodžu problēma, var lasīt šeit.

Muižniece arodbiedrības priekšsēdētājai atbildēja, ka ministrija un arobiedrība nerunā par vienu un to pašu. "Mēs runājam par finansēšanas modeļa aprēķina un mērķdotācijas sadales principu maiņu, tātad esošā modeļa pilnveidi, kamēr arodbiedrība runā par algu modeli, kas patiesi ietver visaptverošu jautājumu risināšanu. Mūsu ieskatā slodzes patiešām ir būtisks aspekts, taču tās nav jāskata finansēšanas metodes vai mērķdotāciju sadales kontekstā un ir risināmas atsevišķi 2022. gada ietvaros," teica Muižniece.

Vanaga, atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) datiem, aktualizēja nozarē samilzušans problēmas – pārlieku lielu konktaktstundu skaitu skolotājiem ar skolēniem, kā rezultātā kvalitātes kritēriju izpildīšana paliek novārtā. "Izglītības kvalitāte maksā. Mēs redzam, ka jaunā modeļa pārmaiņu rezultāts būs naudas pārdales principu maiņa un skolu tīklu optimizācija, bet kāds ir virsmērķis?" jautāja LIZDA pārstāve.

Vanaga, aicinot neatbalstīt pedagogu apmaksas modeļa "Skolēns pašvaldībā" tālāku virzīšanu, norādīja, ka šobrīd trūkst pētījumos balstītas informācijas par to, kādi būs šī apmaksas modeļa ieviešanas ieguvumi un riski.

Muižniece komisijas sēdē uzsvēra, ka ar šo pedagogu apmaksas modeli sakārtotu skolu tīklu. Tam no atveseļošanās fonda finansējuma ir atvēlēti 30 miljoni eiro. Deputāte Šuplinska jautāja, cik skolas par šo finansējumu var sakārtot. "Ja mani atmiņa neviļ, runa ir par 20 izglītības iestādēm. Protams, ar 30 miljoniem visas izglītības iestādes mēs nespējam modernizēt, bet man jāatgādina, ka ne velti tieši pašvaldības ir (skolu) dibinātāji un ne velti tieši pašvaldībām primāri ir jārūpējas par savām izglītības iestādēm. Šeit valsts nāk ar papildu ieguldījumu, ar papildu atbalstu," atbildēja Muižniece.

Papildus nepieciešamais finansējums vispārējais izglītībai, apstiprinot modeli "Skolēns pašvaldība" nākamajam gadam ir 12 371 004 eiro. 2023. gadā vajadzētu 37 113 021 eiro, savukārt 2024. gadā – 37 113 012 eiro.

Paust viedokli par pedagogu apmaksas modeli komisijas sēdē lūdza arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure, taču laika trūkuma dēļ Ašeradens viņai iespēju izteikties nesniedza.

Komisijas tērzētavā vairāki deputāti rosināja šo pedagogu apmaksas modeli skatīt atkārtoti.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!