Pārresoru koordinācijas centra (PKC) iecerētā pievienošana Valsts kancelejai mazinās valsts pārvades sadrumstalotību, trešdien, 19. janvārī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pērn decembrī izdeva rezolūciju, ar kuru PKC vadītājam Pēterim Vilkam un Valsts kancelejas direktoram uzdots sagatavot PKC pievienošanu Valsts kancelejai ar 2023. gada 1. janvāri.
Iestāžu apvienošana plānota, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī mērķi samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprināt valdības centru.
Trešdien Citskovskis deputātus informēja, ka patlaban vēl nav zināmas detaļas par abu iestāžu apvienošanu, kā arī nav pieņemts ministru kabineta formāls lēmums. Tajā pašā laikā Valsts kancelejas direktors informēja, ka iestādēm uzdots veikt sagatavošanās darbus, lai noskaidrotu, kādos juridiskajos aktos jāveic izmaiņas un kādi vēl praktiski soļi sperami, lai iestādes apvienotu.
Valsts kancelejas direktors atzina, ka abu iestāžu apvienošanas mērķis ir mazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprinātu valdības centru.
"Mērķis ir stiprināt pārresoru koordināciju. Jautājumos, kas skar vairākas ministrijas, ir svarīgs spēcīgs valdības centrs, kas nodrošinātu šo jautājumu koordināciju," skaidroja Citskovskis.
Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) pievienojas Citskovska paustajam, ka pagaidām vel nav pieņemti konkrēti lēmumi par abu iestāžu apvienošanu, bet no PKC un Valsts kancelejas tiek sagaidīts apvienošanas rīcības plāns.
Citskovskim un Vilkam tika uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru prezidentam PKC pievienošanas plānu Valsts Kancelejai līdz 14 .janvārim. Siliņa piebilda, ka plāna izstrāde varētu nedaudz ieilgt.
"Nav svarīgi, kāda ir šīs institucionālā prizma, bet viss tiek definēts caur veicamo funkciju prizmu. PKC funkcija nepazudīs un tās joprojām veiks cilvēki, kas pēc pievienošanas strādās Valsts kancelejā. Paredzams, ka apvienotā iestāde palīdzēs premjeram un valdībai pieņemt izsvērtus lēmumus," sacīja Siliņa.
Viņa norādīja ka Covid-19 pandēmija apliecināja problēmu ar dažādu ministriju rīcības koordināciju, tāpēc PKC pievienošana Valsts kancelejai šo koordināciju nodrošinās labāk, tādējādi arī mazinot starpresoru nesaskaņas.
Komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis vēlējās zināt, vai pēc iestāžu apvienošanas būs arī kāds cilvēks ar vārdu un uzvārdu, kurš būs atbildīgs par "Nacionālā attīstības plāna" izstrādi, uzraudzību un uzdevumu izpildi. Citskovskis piebilda, ka līdzšinējais PKC direktors un viņa vietnieks Vladislavs Vesperis būs tie, kas rūpēsies par šī plāna izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
